“Čekista psiholoģisko portretu nav grūti uzzīmēt.

Tas ir absolūti lojāls attiecīgajam komunistiskajam režīmam cilvēks, ar bezierunu paklausību tam, ko viņam teiks, uz turieni, kur viņu sūtīs. Viņš neapšaubīs to, kas viņam ir jādara, un pats neizdomās, ka tagad sliktie būs tādi vai šitādi,” stāstīja Inese Dreimane. 

“Jā, tā bija iespēja kaut kādā veidā nākotnē varbūt uzlabot materiālo stāvokli vai izbīdīties mazlietiņ labākā dzīvē tai padomju reglamentētajā nabadzībā, bet vienalga, savā rīcībā un savā domāšanā šim cilvēkam ir jābūt pilnīgi pārliecinātam, ka viņš rīkojas pareizi attiecīgā režīma interesēs un ka tas ir vislabākais režīms,” pētniece uzsvēra. 

Vienlaikus Dreimane norādīja arī uz varaskāres tendencēm. “Daudzi noteikti izbaudīja šo iespēju izgāzt to, kas viņiem ir sakrājies vai paust savu attieksmi nežēlīgā veidā, bet tas pamats ir naids, tas ir naids pret to cilvēku rīcību par to, ka viņi nemīl brīnišķīgi labo komunistisko režīmu,” viņa skaidroja.