zemeunvalsts.lv piebilde. Rakstā minētās problēmas pie mums tika aktualizētas nesenās novadu reformas laikā, kur viens no svarīgākajiem jautājumiem bija – vai un kā lielākā novadā plānos un attīstīs infrastruktūru utt. no centra attālākos pagastos un ciemos.
Vairāk nekā trīsdesmit gados pieļautās kļūdas reģionu un pagastu attīstībā samērā maz tikušas analizētas skaidri un saprotami, vairāk uzmanības pievēršot kādreizējiem lēmējiem veltītai personiskai kritikai.
Citējot raksta pamatdomu: “Cilvēkiem jābūt tiesībām saglabāt dzīvesvietu un tiesībām uz iespējām tur, kur viņi dzīvo.” Jāteic, joprojām pārsteidz fakts, ka, runājot par skolu reformu vai pasta nodaļu slēgšanu, vai sabiedriskā transporta jautājumiem, lielākoties publiski izsakās tikai atbildīgās ministrijas pārstāvji, it kā citas šādi jautājumi neskartu. Piemēram, kāds ir VARAM redzējums tuvākajiem 37 gadiem pat konkrētiem novadiem vai nelielajām pilsētām?
“Mēs (lielākoties – Rīgā strādājot) slēgsim, reformēsim, mainīsim, bet jūs – tur – domāsit, kā tālāk darboties...” Tas nav nedz profesionāli, nedz tālredzīgi, kur nu vēl moderni vai ilgtspējīgi... Kā varam lasīt rakstā, neesam pārlieku atšķirīgi, līdzīgas problēmas ir visā Eiropā, kas nav un nevar būt attaisnojums netālredzīgai rīcībai.
Tā vietā, lai ar saprātīgu kohēzijas politiku risinātu reģionu strukturālās problēmas un veicinātu to izaugsmi, “dažreiz Eiropas kohēzijas politika tiek izmantota, lai kompensētu reģionu negūto labumu no ES integrācijas vai risinātu ārkārtas situācijas”.
Eiropas Savienības kohēzijas politika nav bijusi pietiekami efektīva, lai novērstu aizvien pieaugošo plaisu starp pilsētām un reģioniem. Šāda situācija palielina neapmierinātību, kas, savukārt, veicina atbalstu eiroskeptiķu partijām.
“Eiropas projekts nebūs veiksmīgs, ja būs apdzīvotas vietas vai reģioni, kas tiks atstāti malā,” 20. februārī paziņoja ES kohēzijas komisāre Elisa Fereira, uzsverot, ka ES kohēzijas politikai ir jāturpina attīstīties, lai šīs atšķirības novērstu.
Pēdējos divdesmit gados “stingro” un “maigo” eiroskeptiķu partiju atbalstītāju skaits nacionālajās vēlēšanās ir pieaudzis no nepilniem 7% balsu līdz 28,5%.
“Lai gan sociālās neapmierinātības cēloņi ir daudzi un dažādi, pētījumi liecina, ka ilgtermiņa stagnāciju un ekonomikas progresa trūkumu var saistīt ar pieaugošo neapmierinātību un ticības zudumu Eiropas projektam,” teikts ziņojumā par ES kohēzijas politikas nākotni. Ziņojumu 20. februārī Briselē prezentēja augsta līmeņa darba grupa.
“Ņemot vērā politiskās problēmas, ar kurām saskaramies, mums ir jāpievērš lielāka uzmanība [lauku apvidiem],” atzina Andress Rodrigess-Pose (Andrés Rodríguez-Pose), ekspertu grupas, kas izstrādāja ziņojumu, pārstāvis. “Ir brīdis, kad nevaram būt politiski neitrāli.”
Pašlaik 75 miljoni ES iedzīvotāju dzīvo reģionos, kuru izaugsme jau vairāk nekā 20 gadus ir apstājusies vai bijusi tuvu nullei. Vēl 60 miljoni cilvēku dzīvo reģionos, kur IKP uz vienu iedzīvotāju ir zemāks nekā 2000. gadā. Tas nozīmē, ka gandrīz viena trešdaļa ES iedzīvotāju dzīvo apvidos, kas pēdējās divās desmitgadēs pakāpeniski ir atpalikuši.
Ziņojumā norādīts, ka apdzīvotajās vietās, kur vērojama ilgstoša ekonomiskā lejupslīde, samazinās darbavietu skaits, no tām aizbrauc jaunieši un talantīgi cilvēki, sarūk sabiedrisko pakalpojumu klāsts. Rentabilitātes trūkuma dēļ darbu pārtrauc lielveikali un banku filiāles.
“Cilvēkiem jābūt tiesībām saglabāt dzīvesvietu. Viņiem ir jābūt tiesībām uz iespējām tur, kur viņi dzīvo. Cilvēkiem ir tiesības veidot uzņēmumus tur, kur viņi dzīvo,” uzsvēra ES nodarbinātības komisārs Nikolass Šmits. (Šo norādi būtu jāievēro arī Latvijas ierēdniecībai un politiķiem – diemžēl, Latvijā realitāte ir cita…)
Neraugoties uz to, ka Eiropas Savienībai ir lielākais budžets pasaulē, lai mazinātu reģionu attīstības atšķirības, Eiropas ekonomikas izaugsme arvien vairāk koncentrējas tikai dažās lielo pilsētu teritorijās. Informācijai – minētais budžets kopš 1989. gada, kopā rēķinot, sasniedz 1 triljonu 40 miljardus eiro.
“Lielās pilsētas vienas nevar paveikt visu,” norādīja A. Rodrigess-Pose. “Dinamiskās lielpilsētas (urbanizētās teritorijas) veido tikai vairāk nekā piektdaļu no kopējā ES IKP. Liels potenciāls ir arī mazāk apdzīvotām vietām.” 27% Eiropas Savienības iedzīvotāju dzīvo mazāk attīstītos reģionos. Tas nozīmē, ka šais reģionos IKP uz vienu iedzīvotāju ir mazāks par 75% no ES vidējā rādītāja. Savukārt, tikai 5,4% iedzīvotāju dzīvo kādā no mazāk attīstītajām valstīm.
Nepieciešami mērķtiecīgāki ieguldījumi
Ziņojumā kā viena no galvenajam problēmām, kas pēdējās divās desmitgadēs ir ierobežojusi ES kohēzijas politikas efektivitāti, ir norādīta arī mērķu neatbilstība to īstenošanai. Tā vietā, lai kohēzijas politiku izmantotu reģiona strukturālo problēmu risināšanai un izaugsmes veicināšanai, tā tikusi izmantota, lai, piemēram, kompensētu neiegūtos ienākumus. Eiropas Savienībā ir reģioni, kas no ES integrācijas negūst vienlīdz lielu labumu kā citi, tāpēc kohēzijai paredzēto naudu izmanto kompensācijai vai arī ārkārtas situāciju radītu problēmu (plūdi, zemestrīces, ugunsgrēki utt.) risināšanai.
Eksperti iesaka ES uzlabot šo ieguldījumu rezultātus, mērķtiecīgāk novirzot ES finansējumu. Eiropai maksājumi būtu jāsaista ar iepriekš saskaņotiem mērķiem un uzdevumiem, ņemot vērā attiecīgā reģiona konkrētās vai specifiskās vajadzības un iespējas.