zemeunvalsts.lv komentārs

Par Ministru Kabineta 21. jūnijā pieņemtajiem Noteikumiem paspējuši izteikties ieinteresētie, iesaistītie, uzkūdītie un pamudinātie. Dažam labam ir aizmirsies viss, jo vadonis, ko vienīgo vērts klausīt meža un mežkopības jautājumos, ar notikušo nav apmierināts. Jebkurā gadījumā ir visnotaļ interesanti lasīt iebildumus un tiem līdzās arī jautājumus – kā būtu pareizi pret kaut ko iebilst, lai iebildējs neizskatītos pēc muļķa vai aplamnieka. Runa nav tikai par mežistrādi vai gaidāmo ziemu, bet pats fakts, ka cilvēks vēlas vai saprot, vai tiek palūgts protestēt jautājumos, kuros ir izcils nejēga, liecina par nopietnām problēmām pašam cilvēkam un viņa sirsnīgajiem atbalstītājiem. Īsāk – diploms ir, izglītotības nav, sapratnes nav. ...

• Rakstā* joprojām pilns ar mistiskiem, ne ar ko nepamatotiem un no gaisa pagrābtiem skaitļiem. Laikam nāksies ziedot kādas dažas stundas sava laika, un šīs stulbības izķidāt rindkopu pa rindkopai. Gaidiet!
  
  
• Šī tvītu virkne, visticamākais, būs gana gara un to rakstīšu ilgāku laiku. Viens no mērķiem, iespējams, ir paskaidrot cilvēkiem, kas raksta it kā pētnieciskus rakstus, kas patiesībā ir šķelda, no kā to ražo, kā izmanto un kādi faktori ietekmē tās ražošanas apjomus Latvijā. 
  
  
• Jāsāk būtu ar paskaidrojumu, ka šķelda, pretēji izplatītam uzskatam, ir (ļoti rupji dalot) divu veidu: kurināmā jeb enerģētiskā un tehnoloģiskā jeb celulozes šķelda. Kā saprotams no nosaukumiem, enerģētikā tieši izmanto tikai pirmo no šiem abiem šķeldas veidiem. 
  
  
• Tehnoloģiskā jeb celulozes šķelda, kurai NAV mizas piejaukuma, galvenokārt, rodas zāģētavās, kur modernās zāģēšanas līnijas vispirms ar frēzēm no apaļa mizota baļķa veido brusu, kas vēlāk tiek sazāģēta dēļos. Turpat rodas arī skaidas, kas ir galvenā izejviela brikešu ražošanai. 
  
  
• Šobrīd, ja runājam par enerģētisko šķeldu, mūs neinteresē šī tehnoloģiskā jeb celulozes šķelda; tāpat mūs neinteresē zāģskaida, no kuras ražo briketes, ne arī mizošanas procesā atdalītā miza, ko parasti turpat uz vietas izmanto ražošanas kompleksa apkurei + elektrības ražošanai. 
  
  
• Tad kur īsti rodas enerģētiskā šķelda? Mežā. 1) visas koka daļas, kas nav lietkoksne,– zari, galotnes, atgriezumi, jā, var būt arī celmi, bet reti; 2) lauksaimniecības zemju apaugums, ko no apritē atgriežamajiem laukiem novāc lauksaimnieki. 
  
  
• Skaidrs, ka otro gadījumu – faktiski lauksaimniecības zemēs saražojamās šķeldas apjomu jaunie MK noteikumi par koku ciršanu mežā nekādi neregulē. Šo darbību patiesībā neregulē gandrīz nekas, izņemot  "Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža"
  https://likumi.lv/ta/id/247350-noteikumi-par-koku-cirsanu-arpus-meza
  
  
• Šo, no lauksaimniecības zemju apauguma iegūstamo šķeldas daudzumu nosaka tirgus (cena, darbaspēka pieejamība, apaugušu l/s zemju platības utt.), bet ne MK, ZM vai LVM administratīvi lēmumi. 
  
  
• Attiecīgi beidzot esam nonākuši pie tā, kas mūs interesē visvairāk – šķelda, kas rodas kā blakusprodukts meža ciršanas laikā un kuras apjomu VAR ietekmēt MK, ZM, LVM un privāto meža īpašnieku lēmumi un rīcība. Tas neatceļ jau iepriekšminēto tirgus ietekmi (pamatā – cenas). 
  
  
• Šeit pirmoreiz pieķersimies Re:Baltica "analīzei". Rakstā redzama šāda ārkārtīgi uzskatāma diagramma, kas it kā pierāda ZM/MK argumentu smieklīgumu. Jā, izskatās nožēlojami, vai ne? Iznīcināt Latvijas mežus dēļ 2,6% papildus šķeldas apjoma.
• Te mēs nonākam pie kritiski svarīga punkta mūsu stāstā. Lai arī Re:Baltica ir dati par saražoto kurināmās šķeldas apjomu Latvijā kopumā, nevienam nav ne jausmas, cik no šī apjoma ir saražots mežos (koku ciršanas blakusprodukts), cik ārpus meža zemēm (l/s zemju, grāvju attīrīšana). 
  
  
• Tāpat nevienam, jo īpaši Re:Balticai, nav skaidrs, kā jauno ciršanas noteikumu rezultātā mainīsies koku ciršanas apjomi. Vienā rindkopā tiek piesaukti 20% (ZM?), otrā 5-8% (arī ZM?). Lai kļūtu pavisam interesanti, pamēģiniet proporciju: 5%=80 tk., 100%=x Sanāk x=1,6 miljoni... 
  
  
• Hm, kā no 20% vai 5-8% ciršanas apjomu pieauguma var nonākt pie 80'000 kbm man nav skaidrs, ja labi zinām, ka LV koku ciršanas apjoms ir ap 11,5 mlj. m³, kas ļoti līdzīgi sadalās starp valsts mežiem un privātajiem. 
  
  
• Te būtu laiks atgriezties pie vienas no sākuma bildēm (paņēmu no Re:B raksta, jo LR Ziņu saīsinājumā tā nav). Pievērsiet uzmanību šķeldas ražošanas apjoma pieaugumam! Tas prognozēts smieklīgi mazs, gan salīdzinoši ar apaļkoku ciršanas pieaugumu, gan ar esošo šķeldas ražošanas apjomu: 
  
  
• Lai tā kārtīgi noliktu šos Re:B aprēķinus "uz lāpstiņām", vēl nepieciešams saprast, cik viens papildu nocirstais koku kubikmetrs dod šķeldas beramos kbm. Būšu ļoti piesardzīgs, un pieņemšu, ka, vidēji nocērtot 2,5 m³ kokmateriālu, iegūstam blakusproduktā 1 m³ šķeldas. 
  
  
• Un te vajadzētu saplīst smadzenēm vairākkārtīgi: 1) Ja LV gadā cērt 11,5 mlj. m³, tad kā mēs pamanāmies iegūt 9 mlj. berm³ šķeldas?! 2) Ja šķeldas ražošanas pieaugumu Re:B prognozē 0,288 mlj. berm³ apjomā, tad no tā izriet, ka "mežu iznīcināšana"= 0,566mlj. m³ ciršanas pieaugums? 
  
  
• Nedaudz neprecīzi iepriekšējā tvītā. 0,288*2,5=0,72 mlj. m³ ir tā "mežu iznīcināšana". Kā redzams no VMD datiem, 0,72 mlj. m³ principā ir ikgadējās ciršanas apjoma fluktuācijas robežās: 
  
  
• Piebilde:
  Ja kā saki 0,6% (kaut kur laikam lasīju) un tas neko neietekmē, tad kāda jēga bija no tā visa, ja tas neko nemaina, kam tādā slepenībā, kam pielikt pūles to atspēkot, varēja atstāt kā ir, 0,6% maksāja jūsu reputācija  
  
  
• Pateikšu tev absolūti godīgi – es nesaprotu, kā tie skaitļi ir dabūti. Loģikas tur nav. 0,6% es izvilku no Re:B dotajiem, un varu teikt droši, ka tas arī nav pareizs...  Pēc fakta būs lielāks ciršanas apjoms (nezinu, cik), bet šķeldas ražošanas apjomi būs ievērojami lielāki 
  
  
• Tas ir kā vienādojums ar pieciem mainīgajiem, no kuriem zināmi divi. Atrisināt neiespējami. Attiecīgi izmanto pieņēmumus, un te jau paveras iespējas izmantot tos pieņēmumus, kuri PATĪK labāk. 
  
  
• Raksts ir unikāls savā analfabētismā, tajā gandrīz (jau atkal!) nav skaitļu, un tie daži, kas ir, ir totāli, totāli greizi. Varbūt Re:Baltica un Latvijas Radio ziņām, vajag iedot rakstus pārlasīt kādam, kas tematu saprot vismaz Viestura Ķerus līmenī? 
  
  
• Jautājums:
  Vai ir vēl kāds informatīvais ziņojums, uz kuru atsaucas publikācijā? Tajā, kuru var atvērt no norādītās saites, kā papildus m³ kurināšanai var saskaitīt kopā 440 tkst. m³ gadā. Bet atkal jau – jābūt precīziem mērlielumiem. Piemēram, kādam laika periodam ir jebkādi prognozētie m³. 
  
  
• Man lielākā mīkla, par šo domājot, ir – uz kādu tieši ciršanas apjoma pieaugumu balstās veiktās aplēses. To saprast nav iespējams. Savukārt, par ziņojumiem – nē, es pētīju tikai to informāciju, uz ko bija saites rakstā. 
  
  
• Šajā publikācija ir korekti skaitļi no ZM ziņojuma. LSM ziņā ir, ka papildus gadā būs 80 tkst. m³ vispār ... Par prognozēto apjomu, iespējams, starpība starp šī brīža faktu un klāt nākošām audzēm pēc caurmēra, tās skatoties tikai "aktīvajiem" meža īpašniekiem.
  
  
• Klāt nākošajiem apjomiem būtu jābūt ievērojami lielākiem, bet nu tas ir mans tīri intuitīvais viedoklis, kas nav balstīts nekādā datu analīzē.
  
  
• Biju rēķinājis iepriekšējā reizē, kad tas nonāca uz galda MK. No tās reizes palika viedoklis, ka izmaiņas visvairāk noderētu, izmantos lielie privātie, kuriem salīdzinoši savādāka īpašumu mežaudžu vecuma struktūra (nopirktie izstrādātie īpašumi).
  https://www.lsm.lv/raksts/zinas/zinu-analize/recheck-parbauda-vai-skeldas-razosana-pieaugs-par-20-un-ka-jaunaka-meza-cirsana-ietekmes-cirsanas-apjomus.a464864/