Zemkopības ministrija par “re:baltica” publikācijā paustajiem pārmetumiem

zm.gov.lv | 17.02.2020

Tā kā 14. februāra “re:baltica” publikācijā izskanējuši nepamatoti pārmetumi Zemkopības ministrijai (ZM) par tās izstrādātajām izmaiņām meža apsaimniekošanas (mežu atjaunošana, koku ciršana) noteikumos, ZM skaidro.

“re:baltica” apgalvojumi

ZM skaidrojums

Apšauba,  ka koku ciršana pēc mazāka caurmēra nekā pašlaik attieksies tikai uz 5% visu Latvijas mežu.

Ne aptauja, ne faktiskā situācija neļauj apgalvot, ka īpašnieki tāpat rīkosies pēc grozījumu pieņemšanas, kad mežu nocirst drīkstēs daudz ātrāk un tas būs stipri izdevīgāk. Tas nav balstīts aprēķinos, cik liela platība būs legāli pieejama ātrākai ciršanai.

Nevar apgalvot, ka pēc grozījumu pieņemšanas kokus cirst galvenajā cirtē būs izdevīgāk. Tieši otrādi, kokus cirst galvenajā cirtē pēc caurmēra būs neizdevīgāk, jo mežs būs jāatjauno ar dārgāku stādāmo materiālu.

Atjaunošanas cirtē koptā mežā vienā ha nocērt 300-400 kokus vai nekoptā mežā – ap 600 kokiem. Pēc noteikumu izmaiņām šo nocirsto koku vietā katrā ha būs jāiestāda 2000 priedes vai 1500 egles vai bērzi. Tā būs obligāta papildu investīcija meža īpašniekam 800-1000 eiro apmērā par vienu atjaunotā meža ha.

Pēc VMD datiem vidēji gadā (2014.-2018. gads) galvenajā cirtē pēc caurmēra privātajos mežos cērt ap 4000  ha vai 4 % no kopējās platības, kurā tiek veikta koku ciršana.

Pašlaik galvenās cirtes caurmēra pašreizējos parametrus sasniegušo audžu platība mežos ir 205,2 tūkst. ha. No tā nocērt 4000 ha gadā, tas ir, 1,94 % no caurmēra cirtei pieejamā apjoma.

Galvenās cirtes parametrus sasniegušo audžu platība ierosināto izmaiņu gadījumā pieaugtu par 82,1 tūkst. ha, kas ir 2,5 % no Latvijas mežiem (iespējamā koku ciršana līdz 5 % no ciršanas apjoma pēc mazāka caurmēra bija maksimālā prognoze).

Ciršanas intensitātei saglabājoties pašreizējā apmērā, t.i., 1,94 % no pieejamās meža platības cirtei pēc caurmēra, gada laikā nocirtīs 5600 ha. Tas ir 4000 ha, ko jau cērt šobrīd,  plus aptuveni 1600 ha.

Tas, ka platība kļūst pieejama ciršanai, nenozīmē, ka īpašnieks to tūlīt nocirtīs.

“re:baltica” apgalvojums, ka meža īpašnieki pēkšņi mainīs savus paradumus un cirtīs visu, kas pieejams, nav balstīts uz aprēķiniem un faktiem.

Apšauba to, ka izmaiņas noteikumos neietekmē maksimāli pieejamo ciršanas apjomu valsts īpašumā esošajos mežos.

Šie grozījumi neietekmē maksimāli pieļaujamo ciršanas apjomu valsts īpašumā esošajos mežos. Koku ciršanas maksimāli pieļaujamo apjomu valsts mežos nosaka Meža likuma 45. panta pirmā daļa un MK 2015. gada 16. novembra rīkojums Nr. 718 “Par koku ciršanas maksimāli pieļaujamo apjomu 2016.-2020. gadam”.

Koku ciršanas maksimālā apjoma aprēķināšanas kārtību nosaka Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnes 2015.-2020. gadam 4.2. nodaļa “Maksimāli pieļaujamo koku ciršanas apjomu noteikšanas pamatprincipi”.

Valsts meža dienests (VMD) aprēķinus veic, pielietojot VMD līdz šim vēsturiski izmantotos galvenās cirtes ciršanas apjomu aprēķinu vienādojumus, kuri pamatojas uz mežaudžu vecumu, ievērojot pieaugušo un pāraugušo audžu platības.

Pat, ja tiktu atcelts viss pārējais Meža likumā noteiktais regulējums un saglabātos tikai 45. pants un MK rīkojums par koku ciršanas maksimāli pieļaujamo apjomu, valsts īpašumā esošajos mežos galvenajā cirtē nevarētu nocirst vairāk nekā MK rīkojumā noteikts.

Neatbilstot patiesībai, ka teju 30 % no visiem Latvijas mežiem ir aizsargājamās teritorijas, kuros nenotiek un nenotiks koku ciršana pēc caurmēra.

Ar dažādiem ierobežojumiem no kopējās mežu platības Latvijā ir aizsargāti 28,2 % mežu. Mežos atrodas 683 īpaši aizsargājamās dabas teritorijas. Daļa no šīm teritorijām ir iekļautas vienotajā Eiropas nozīmes aizsargājamo teritoriju tīklā “Natura 2000”. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos, kas ir ap 15 % no kopējās meža platības, galvenā cirte pēc caurmēra nav atļauta. Tur kokus galvenajā cirtē (ja tā atļauta) cērt, kad koki sasnieguši galvenās cirtes vecumu, nevis pēc caurmēra.

Apšaubīts apgalvojums par mežainuma palielināšanos Latvijā un ka meži šobrīd sedz 52% Latvijas platības. Eiropas Vides aģentūra publicēja statistiku, kurā redzams kas cits – Latvijā mežu klājums ir tikai nepilni 38% teritorijas.

Nevar apšaubīt to, ka pastāv dažādas meža definīcijas, pastāv arī dažādas metodes mežainuma noteikšanai. Tāpat arī dažādas definīcijas tam, ko uzskata par mežainumu un ko par kokiem klātu zemi. Eiropas Vides aģentūras statistikas mājaslapā ir skaidri redzama Latvijas meža platība saskaņā ar dažādām definīcijām, t.sk. arī pēc “Forest Europe 2015”, kas izmanto FAO meža definīciju, kur Latvijas mežu platība ar 3,39 milj. ha jeb 53,6 % pat pārsniedz ZM minēto mežu platību – 52 %.

 

Zemkopības ministrija par “re:baltica” publikācijā paustajiem pārmetumiem

Pievienot komentāru