Dažādu Eiropas valstu vidū enerģētikas portfeļi ir dažādi, līdz ar to tas nenoliedzami bija politisks jautājums. 2020. gadā atomelektrostacijas (AES) darbojās 13 Eiropas valstīs, Francijai ieņemot vadošo lomu. Ar 56 reaktoriem atomenerģija Francijā veido vairāk nekā 70% no valsts kopējā patēriņa un vairāk nekā pusi no Eiropas kopējā atomenerģijas apjoma. Savukārt Vācija pēc Fukušimas AES avārijas 2011. gadā uzsāka savu AES slēgšanas procesu, kam jābeidzas šogad, un vēl vairāk kļuva atkarīga no Krievijas dabasgāzes. Jāpiebilst, ka Vācija ir Eiropas ekonomikas smagsvars, līdz ar to, ja Vācijas ekonomika nonāktu recesijā, sekas izjustu visa Eiropa, arī Latvija.

Lēmumu par to, ka ar atomenerģiju un dabasgāzi saistītas investīcijas tiek klasificētas kā zaļas, EK pieņēma pagājušā gada 31. decembrī. Pēc tam pusgada laikā Eiropas Parlamentam un Padomei tiesību akts ir jāpieņem vai jānoraida, līdz ar to tagad bija pienācis pēdējais brīdis to darīt. EP Vides, sabiedrības veselības un pārtikas drošības komitejā un Ekonomikas un monetāro lietu komitejā deputāti nobalsoja pret "zaļās taksonomijas" priekšlikumu. Taču parlamenta balsojumā zaļajiem un kreisajiem neizdevās savākt pietiekami daudz balsu, lai aktu noraidītu.