Ja klimata un vides aizsardzības apsvērumu dēļ Eiropas Savienībā tiks samazināta mežizstrāde, koksnes ieguve (un mežizstrāde) un vides problēmas ievērojami palielināsies citās pasaules daļās, liecina jaunākais pētījums. Piemēram, ja ES valstīs un Norvēģijā netiktu veikta mežistrāde 132 miljonu kubikmetru apjomā, šo koksnes daudzumu kompensētu 86 miljonus kubikmetru liela papildu mežizstrāde citur pasaulē.
Sagaidāms, ka Eiropas Savienības izvirzītie vērienīgie klimata un vides politikas mērķi paaugstinās vides aizsardzības prasību standartus visā pasaulē.
Bet! “Tas tomēr gluži tā neesot,” norāda Norvēģijas Vides un dzīvības zinātņu universitātes meža ekonomikas un meža politikas profesore Mārita Kallio, kas 11. decembrī Somijas Meža fonda rīkotajā pasākumā iepazīstināja ar sava pētījuma rezultātiem.
Samazinoties mežizstrādes apjomiem Eiropā, notiks ievērojama mežizstrādes pārvirze uz citām valstīm. Tajā pašā laikā gan ekonomiskie ieguvumi, gan vides problēmas, kas saistītas ar meža nozari, tiks pārnestas uz citām pasaules daļām.
Māritas Kallio pētījums uzskatāms par iespējamo scenāriju analīzi, kurā salīdzināts tā sauktais bāzes scenārijs, kad pastāv pilnvērtīga konkurence starp valstīm un dalībnieki cenšas gūt vislielāko ekonomisko labumu, un situācija, kurā tiek sasniegti regulas mērķi un īstenoti bioloģiskās daudzveidības stratēģijas mērķi. Rezultāti liecina, ka ES politikas negatīvo ietekmi uz meža nozari galvenokārt rada ZIZIMM regulas (Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņa un mežsaimniecības) īstenošana. Būtiska ietekme ir arī Eiropas Savienības Bioloģiskās daudzveidības stratēģijai.
Mežizstrāde “virzās” uz Ameriku
Pēc profesores Kallio teiktā, ja tiktu sasniegti regulas mērķi, ES valstīs un Norvēģijā netiktu veikta mežizstrāde 132 miljonu kubikmetru apjomā. Kopumā mežizstrāde samazinātos tikai par trešdaļu no iepriekšminētā apjoma, proti, par 46 miljoniem kubikmetru. Divas trešdaļas šī apjoma kompensētu pieaugošā mežizstrāde citur pasaulē, galvenokārt, Amerikā.
Ārpus Eiropas Savienības bioloģiskās daudzveidības samazināšanās risks ir lielāks nekā Eiropā, uzsver profesore M. Kallio. Vietās, uz kurām mežizstrāde tiktu pārcelta, aizsargājamo teritoriju pārklājums ir mazāks nekā Eiropas Savienībā. Attiecīgajos reģionos arī mežu izmantošana tiek uzraudzīta ne tik stingri kā Eiropā.
Problēmas zāģmateriālu un saplākšņa ražošanai
Pētījumā norādīts, ka koksnes izstrādājumi labvēlīgi ietekmē klimatu. Tie turpina uzglabāt no mežiem iegūto oglekli. Šie ieguvumi samazināsies, ja tiks sasniegts regulā noteiktais mērķis.
Saskaņā ar pētījumu zāģmateriālu un saplākšņa ražošana pasaulē samazinās visvairāk, lai gan šie produkti ir labākie oglekļa piesaistītāji. Krītas arī kartona, kas aizstāj plastmasu, ražošana.
Oglekļa piesaistes mērķu sasniegšana nebūt nav beigusies
Mežizstrādes apjomam ir tieša ietekme uz koksnē un koksnes produktos piesaistītā oglekļa daudzumu. Ja samazinās mežizstrāde, samazināsies oglekļa dioksīda koncentrācija atmosfērā. Tomēr, saskaņā ar pētījuma rezultātiem ietekme ir būtiski mazāka, nekā gaidīts.
Ja laikā no 2030. līdz 2035. gadam mežizstrāde Eiropas Savienībā tiks samazināta par 115 miljoniem kubikmetru gadā, globālo siltumnīcefekta gāzu emisiju neto samazinājums būs aptuveni 22 miljoni tonnu oglekļa dioksīda ekvivalenta gadā.
Pētījumā apskatīta situācija, kad, izstrādājot mežus, saražo daudz mazāk meža nozares produktu – ar mērķi panākt minēto oglekļa dioksīda samazinājuma apjomu. Šāda pieeja ir ļoti dārga.
Pētījumā secināts, ka Eiropas Savienībā izvirzītais oglekļa dioksīda piesaistes mērķis var tikt sasniegts tikai tad, ja mežsaimnieciskā ražošana tuvākajā laikā tiktu ierobežota līdz līmenim, kāds bija pirms 15 gadiem – finanšu krīzes laikā.