Sākta 15 Gaujas pieteku apsekošana, lai novērtētu to piemērotību taimiņu un strauta foreļu nārstam un mazuļu attīstībai, kas ir būtisks priekšnosacījums zivju spējai atjaunoties dabiski.

Gauja ar pietekām ir viena no nozīmīgākajām lašveidīgo zivju nārstošanas upēm Latvijā. Gaujas Nacionālā parka (GNP) mazās upītes, kas saplūst no daudzajiem avotiem, ir salīdzinoši cilvēku mazpārveidotas. To straujais plūdums ir īpaši piemērots taimiņiem un strauta forelēm.

Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” zivju pētnieki – ihtiologi šovasar apseko un pēta 15 upītes GNP, lai novērtētu gan to, cik lielā mērā tās ir piemērotas taimiņu un strauta foreļu nārstam un mazuļu attīstībai, gan arī to, vai zivju dabiskās atražošanās potenciāls šajās ūdenstecēs tiek pilnvērtīgi izmantots.

Izpēte notiek Lorupē, Skaļupē, Līgatnē, Nurmižupītē, Vaivē, Lenčupē un vairākās mazākās upītēs, kopumā apsekojot upes 95 kilometru garumā. Šī izpēte ir nozīmīgs priekšdarbs Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansētajā projektā “Apsaimniekošanas pasākumu veikšana īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos biotopu un sugu aizsardzības stāvokļa uzlabošanai”, ko DAP ar sadarbības partneriem, tajā skaitā privāto zemju īpašniekiem un pašvaldībām, īsteno vairāk nekā 40 īpaši aizsargājamās dabas teritorijās visā Latvijā.