Dažādos tekstos, saukļos un aicinājumos izmantotā valoda par nepieciešamību klimata vārdā “upurēties” (nākamo paaudžu labumam), autoresprāt, atklāj sabiedrības daļas iestrēgšanu koloniālās domāšanas stilā vai tradīcijās. 

Tā dēvētais “klimata aktīvisms” Amerikas Savienotajās Valstīs un Eiropā parasti tiek skaidrots, kā “tagadējās paaudzes upuris nākamo paaudžu labā”: mums tagad jāpatērē mazāk, lai pagarinātu mūsu civilizācijas izdzīvošanas, turp[inājuma vai derīguma termiņu. Laikraksts The New York Times nespēju stāties pretī klimata pārmaiņām diagnosticē kā “cilvēku nevēlēšanos veikt ieguldījumus un nest upurus, kas nepieciešami nākamo paaudžu aizsardzībai”.

Norūpējušies un nobažījušies romānu autori un literatūras kritiķi mudina mūs “redzēt citus laikus, kas šodien kaut ko no mums prasa”. Kristiešu līderi, tostarp pāvests Francisks, aicina “nest jēgpilnus upurus zemes labā”, kas prasa “savaldību”. Eiropas Komisijas vadītāja vietniece ir izteikusi līdzīgu lūgumu, savukārt, vides zinātnieki pamato, cik svarīga ir gatavība upurēties efektīvai rīcībai klimata jomā.