Nesen izsludinātajā partnerībā ar Teksasas biotehnoloģiju uzņēmumu Colossal Biosciences Austrālijas pētnieki cer, ka nu viņu sapnis par iznīkušā vilksomaiņa “atgriešanu dzīvē” ir gatavs “milzu lēcienam” tuvāk piepildījumam. 

Melburnas Universitātes TIGRR laboratorijas (Thylacine Integrated Genetic Restoration Research) zinātnieki uzskata, ka jaunā partnerība, kas apvieno Colossal pieredzi CRISPR gēnu rediģēšanas jomā, varētu desmit gadu laikā radīt pirmo vilksomaiņa mazuli. Ģenētiskās inženierijas uzņēmums 2021. gadā nonāca ziņu virsrakstos, paziņojot par vērienīgu plānu atdzīvināt kaut ko līdzīgu vilnainajam mamutam, radot ziloņu un mamutu hibrīdus jeb “mamofantus” (mammophants).

Taču kādas sugas “izzušanas novēršana”, kā dēvē šāda veida pētījumus, ir ļoti pretrunīgi vērtēta joma. Tā bieži tiek kritizēta par mēģinājumiem “spēlēties ar Dievu” vai novērst uzmanību no dzīvu sugu saglabāšanas. Tātad, vai mums būtu jāatgūst vilksomainis? Jautājām pieciem ekspertiem.
*Vilksomainis, ko dēvē arī par tilacīnu (thylacine), vai Tasmānijas tīģeri, vai Tasmānijas vilku aktīvu medību rezultātā izzuda pagājušā gadsimta pirmajā pusē