Vai šobrīd tik vajadzīgā šķelda tiek eksportēta? “Latvijas valsts meži” ievieš skaidrību

Ingrīda Mičāne, “Latvijas Avīze”, a/s “Latvijas Mediji” | 24.07.2022

Vispirms jāpaskaidro, ka LVM piedāvā divu veidu enerģētisko koksni. Pirmais ir apaļkoka materiāli (malka, tehnoloģiskā koksne), kurus tālāk var pārstrādāt šķeldā un izmantot apkurē vai no sagatavotās šķeldas ražot granulas. Otrais – enerģētiskā šķelda, kas ražota no ciršanas atliekām, apauguma un sīkkoksnes – zari, galotnes, atgriezumi, sīkkoki.

Tagad par noietu. Ja ar apaļkoku pārdošanu problēmu nav, ar enerģētisko šķeldu bija citādi. 2020./2021. gadā saražojām ap 400 000 m3 enerģētiskās šķeldas, ko pārdevām ar lielām grūtībām, jo tolaik lielos apjomos Latvijā ienāca lētākā Baltkrievijas šķelda. Līdz ar to, piemēram, Latgales reģionā pārtraucām ražot enerģētisko šķeldu pircēju trūkuma dēļ.

Situācija krasi mainījās šogad pavasarī, kad parādījās informācija par sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju, kam sekoja šķeldas importa aizliegums no šīm valstīm. Tajā brīdī viss enerģētiskās šķeldas apjoms, ko pārdošanā piedāvājām šim un nākamajiem diviem gadiem, mums faktiski tika “izrauts no rokām”. Pieprasījums joprojām aug, tādēļ pieņēmām lēmumu atjaunot šķeldas ražošanu Latgalē (iepriekš tieši tur ieguve tika pārtraukta pieprasījuma trūkuma dēļ).

Papildu 150 000 m3 ir tas apjoms, ko mēs reāli varam piedāvāt tirgū šobrīd 2022./2023. gada apkures sezonai. Šāds apjoms ir iespējams, jo, sagatavojot enerģētisko šķeldu no ciršanas atliekām, tai kādu laiku (4-18 mēneši), atkarībā no sagatavošanas brīža un koku sugām, ir jāpažūst.

Šī biznesa specifika ir tāda, ka pircējam piegādājam šķeldu berkubikmetros, bet norēķins notiek megavatstundās. Lielāko megavatstundu jeb lielāko siltumu var dabūt no koksnes, kurā ir ap 35-40% mitruma. Var jau likt kurtuvē slapju koksni, bet siltuma atdeve būs daudz mazāka. Pavasarī iegūtā lapu koksnes enerģētiskā šķelda vasaras mēnešos būs jau izžuvusi, lai to šajā rudenī varētu nogādāt pircējam. Skuju koksnei žūšanas cikls ir daudz garāks.

Vai, piemēram, privātmājas īpašnieks var doties uz tuvāko LVM meža iecirkni un pasūtīt pāris kravu šķeldas?

Šāds jautājums cilvēkiem tiešām rodas, tomēr meža šķeldu privātmājā nevar izmantot. Privātmājās izmanto katlus, kas paredzēti “premium” klases jeb gaišajām granulām. Tās tiek ražotas no zāģskaidām, no baltās nomizotās koksnes. Enerģētiskajā šķeldā ir smilšu piejaukumi, atliekas, ko var nokurināt tikai jaudīgos un specifiskos katlos, kādi ir siltuma ražošanas uzņēmumiem.

Tā ka privātpersonas uz šiem papildu apjomiem nepiesakās. Pie mums ir iespēja iegādāties malku, piemēram, no vienas līdz trim kokvedēja kravām, esam gatavi to piegādāt par tirgus cenu privātpersonām, kas izmanto arī malkas krāsnis. (...)

Vai šobrīd tik vajadzīgā šķelda tiek eksportēta? “Latvijas valsts meži” ievieš skaidrību

Pievienot komentāru