"Meži jācērt, lai tie allaž būtu jauni, un daba zeltu un plauktu." Šādu ideju kritiķi dēvē par zinātniski kļūdainu. 

Kailcirtes gan ASV federālajos, gan štatu mežos ir visai plaši izplatītas un pretrunīgi uztvertas. Patlaban, Meža dienestā tapušais Agrīnās sukcesijas biotopu veidošanas projekts (Early Successional Habitat Creation Project) kailcirtei radis jaunu skaidrojumu, proti, kailcirte dod iespējas un ir labvēlīga vietējai florai un faunai, kas, savukārt, radījis kaismīgus strīdus. Varētu sacīt, ka šobrīd vai katrā ASV ziemeļu štatā uz austrumiem no Lielajiem līdzenumiem (no Mičiganas līdz Mēnai), ir pamēģināts ieviest šāda veida "kailcirti dabas labumam". 

Projekta (idejas) pamatā ir doma, ka kailcirte var (cilvēka) vadīti un pārdomāti imitēt dabiskus traucējumus, piemēram, kukaiņu invāziju vai vētras (kas izgāž vecus kokus). Šādi veidojas tā dēvētais agrīnās sukcesijas biotops – vieta (vietas), kur dominē jauni koki un krūmi, kur mīl uzturēties dzīvnieki, kam šāds biotops nepieciešams.