Ja ASV noteiks muitas tarifus Eiropas kokmateriāliem, tūlītējas sekas, ko manīsim, būs globālās tirdzniecības plūsmu maiņa. Kanāda, kas ir viena no lielākajām kokmateriālu piegādātājām ASV, var pārorientēt savu eksportu uz citiem tirgiem. Eiropā un Āzijā kanādieši var konkurēt ar Eiropas kokmateriālu eksportētājiem to tradicionālajos tirgos. Kanādas zāģmateriālu pieplūdums uz Eiropu var radīt spiedienu uz reģiona zāģētavām un koksnes otrreizējās pārstrādes sektoriem, samazinot pieprasījumu pēc vietējiem zāģbaļķiem. Samazinoties pieprasījumam pēc apaļkoksnes, Eiropas kokmateriālu cenas varētu kristies, ietekmējot mežu īpašniekus un mežizstrādes uzņēmumus.

Zviedrija, kas ir Eiropas lielākā skujkoku zāģmateriālu eksportētāja, patlaban ievērojamus kokmateriālu apjomus nosūta uz Ziemeļameriku. Ja ASV tarifi samazinās šo plūsmu, Eiropas ražotāji saskarsies ar pieaugošu konkurenci iekšzemē un piedāvājuma pārpalikums radīs spiedienu uz zāģētavām un mežu īpašniekiem. Baltijas valstīs – Latvijā un Igaunijā, kas ir atkarīgas no zāģmateriālu eksporta, uzņēmumiem var samazināties ieņēmumi un kristies rentabilitāte.

Eiropas kokrūpniecība ir atkarīga no eksporta uz Ziemeļameriku, jo īpaši attiecībā uz augstākas vērtības koksnes pārstrādes produktiem. Ja ASV piemēros tarifus, šis eksports kļūs mazāk konkurētspējīgs, liekot Eiropas piegādātājiem meklēt alternatīvus tirgus. Tas varētu izraisīt pārmērīgu piedāvājumu Eiropā, pazeminot cenas un samazinot kokzāģētavu un kokapstrādes uzņēmumu rentabilitāti. Vissmagāk tiktu skartas Zviedrija, Vācija un Somija, kuras eksportē ievērojamu koksnes daudzumu un, protams, tiktu apdraudēta arī Latvijas situācija.

Īstermiņā zemākas kokmateriālu cenas var būt izdevīgas Eiropas kokapstrādes nozarei, ilgtermiņa ietekme gan varētu būt mazāk labvēlīga. Eiropas Centrālā banka jau tagad pievēršas nevis inflācijas apkarošanai, bet gan izaugsmes stimulēšanai. Lētākas importētās koksnes pieplūdums varētu vājināt vietējo ražotāju izaugsmi un palēnināt ieguldījumus mežsaimniecības infrastruktūrā.

Eiropas politikas veidotāji var mēģināt līdzsvarot šo ietekmi ar aizsardzības pasākumiem vai subsīdijām, bet jebkurai reakcijai būs jāatbilst plašākām ES tirdzniecības saistībām. Ja Brisele atbildēs ar muitas tarifiem ASV precēm, tas var izraisīt pretpasākumu ciklu, vēl vairāk ietekmējot piegādes ķēdes.

Eiropas kokrūpniecības uzņēmumi jau faktiski ir pielāgojušies izmaiņām apaļkoksnes pieejamībā pēc Krievijas un Baltkrievijas izejvielu plūsmas apturēšanas. Jauns importa vilnis no Kanādas varētu sarežģīt Eiropas kokrūpniecības nozares plānošanu ilgtermiņā. Tas varētu novest pie kokrūpniecības uzņēmumu slēgšanas, darbavietu zaudēšanas un investīciju samazināšanās arī mežu apsaimniekošanā. Vissmagāk tiktu ietekmēta lauku reģionu ekonomika,– īpaši Skandināvijā un Baltijas valstīs. Valstu valdības būtu spiestas iejaukties ar subsīdijām vai aizsardzības pasākumiem, taču šāda rīcība varētu izraisīt ASV atbildes tarifus, kas vēl vairāk sarežģītu tirdzniecības attiecības. Šī gada tuvākie mēneši būs izšķiroši, lai noteiktu, vai Eiropas kokrūpniecības nozare spēs pielāgoties jaunajai situācijai, vai arī tai nāksies saskarties ar ilgstošu nestabilitāti.