Vai Eiropā vīnu drīz pielīdzinās tabakai. Cik tas saprātīgi?

Patrick Schmitt, The Drinks Business | 15.02.2022

(zemeunvalsts.lv komentārs) “Nenoliedzami, ka (...) tērē savu un citu laiku samērā otršķirīgiem jautājumiem” (1). 
“Mēs esam ļoti ātri ražot dažādus likumus, un mūsdienu moderno sabiedrību raksturo normu “plūdi” – kaut kas jauns tiek radīts un likumdevējs skrien pakaļ, cenšas harmonizēt un sakārtot regulējumu (...) (2)” 

Protams, Eiropā vēl nepastāv domu mainības vai noteikšanas ģenerāldirektorāts, bet šķebīga šķiet doma, ka no dzīves attālinātie Eiropas ierēdņi un deputāti varētu ķerties klāt gadsimtiem senām, šai gadījumā, vīndaru tradīcijām. Starp citu, bažas par Eiropas Savienības institūciju netālredzību un zināmu aprobežotību ir pamatotas – ne tik sen tika spriests, ko īsti varēs vai nevarēs mājražotāji, kādas sēklas varēs izmantot stādaudzētāji utt. Problēma šai ziņā ir ne tikai lieks darbs un resursi no dažādu normatīvu ieteicēju puses, bet vēl lielāks darbs un resursi no darītāju puses, kurus iespējamās izmaiņas skars tieši. Mēs, protams, varam uzklausīt aizbildinošo frāzi par demokrātijas nevienkāršumu un sarežģītību, bet demokrātija ir arī jāizbauda tās labākajās tradīcijās. Īstais laiks tam ir šodiena. 

(Tulkojums no angļu valodas)

Izskatās, ka drīzumā Eiropas Savienība varētu akceptēt iepriekš sagatavotu ziņojumu, kurā vīns nez kālab pielīdzināts tabakai. Šāda ES institūciju rīcība varētu darīt galu vai vismaz krietni mainīt vīndaru nākotnes plānus, vēlmes un iespējas, piemēram, reklamēt savu produkciju un nepieciešamības gadījumā gūt finansiālu atbalstu.

2021. gada decembrī, kā ziņots iepriekš (2), Eiropas Komisija apstiprināja BECA (European Parliament’s Special Committee on Beating Cancer, Eiropas Parlamenta speciālā komisija cīņā pret vēzi) ziņojumā iekļautos secinājumus, kur minēts, ka jebkāda alkohola lietošana rada risku veselībai. Balsojot (29 “par”, 1 – “pret”, 4 – nepiedalījās), tika lemts šo ziņojumu rūpīgi izpētīt līdz attiecīgajam balsojumam par to Eiropas Parlamentā.

(Laika nav daudz!) Sekojot situācijai, protams, nav skaidrs, cik lielā mērā un vai minētais ziņojums Parlamentā tiks akceptēts, bet vīndari visās ES dalībvalstīs negaidīti varētu saskarties ar nopietniem ierobežojumiem, kas skartu, piemēram, veidus, kā vīndaru produkciju reklamē, kā par to informē, kā veicina vīna noietu. Vēl svarīga nianse, cik turpmāk maksās vīns un kas to varēs atļauties. Kālab šāds jautājums? Pastāv iespēja, ka ES apturēs jebkādu finansējumu, kas varētu jelkādi attiekties uz alkoholiskajiem dzērieniem, vīnu, vīnkopību un vīndarus ieskaitot.

Šāda notikumu attīstība patiesi pārsteigusi (pat šokējusi) Dr. Ignacio Sánchez Recarte, (CEEV, Comité Européen des Enterprises Vins, Eiropas Vīndaru komiteja) ģenerālsekretāru (turpmāk tekstā Dr. Ignacio). Sarunā ar The Drinks Business viņš uzsvēris, ka, šādi rīkojoties, Eiropas institūcijas novērš skatu vai izliekas nemanām tieši pārmērīgas (ne saprātīgas) alkohola lietošanas nodarīto ļaunumu, bet, lai lieki neiedziļinātos un nenopūlētos, vēlas samazināt iespēju to lietot ikvienam. (“Ja nespējam vai esam slinki problēmu risināt saprātīgi, bliežam ar atombumbu.”) Dr. Ignacio uzsver, ka Eiropas izvēlētās metodes cīņā pret pārmērīgu alkohola lietošanu Eiropas vīna ražošanas nozarei var radīt negaidītus un neparedzamus darba apstākļus.

Komentējot BEKA ziņojumā iekļautos secinājumus no tajā aplūkotajiem kļūdainajiem pētījumiem (no Lancet publikācijas 2018. gadā (4)), proti, “drošs alkohola patēriņa daudzums neeksistē (alkohols jebkurā daudzumā – lāsīte vai viena, vai vairākas pudeles – ir kaitīgs vai nedrošs veselībai)”, Dr. Ignacio skaidroja, ka ES amatpersonām nevajadzētu būt ieinteresētām ņemt vērā jebkuru kāda personiskajām vai dziļi savtīgajām domām vai nolūkiem piemērotu vai izdevīgu pētījumu, kurā aplūkota alkohola ietekme uz veselību. Šādaādu pieeja uzskatāma par “dogmu, kas veidojas ap vēzi.”

Jebkurā gadījumā secinājums, ka pat ļoti neliels alkohola daudzums (vai pat ieinteresēts skats alkohola pudeles virzienā) ir kaitīgs cilvēkam, ir pretrunā gadsimtiem ilgiem zinātniskiem pierādījumiem, kas liecina, ka mērenas (saprātīgas) alkohola devas dod labumu veselībai.

Dr. Ignacio uzsvēra, ka jauna, toties izteikti dogmatiska pieeja alkoholam un tā patēriņam ir nepieņemama – “ierobežot alkohola pieejamību un esamību mūsu sabiedrībā, tā vietā, lai mērķtiecīgi runātu un darbotos pret pārmērīgu alkohola lietošanu”.

Šādu ceļu ekot, pastāv risks alkoholu pielīdzināt tabakas produktiem, piedāvājot vīndarus izslēgt no iespējas reklamēties, piespiest uz vīna etiķetes rakstīt brīdinājumus par iespējamajām veselības likstām, piedāvāt vienkāršotu vai vienotu iepakojumu un samazināt iespēju vīnu iegādāties (piemēram, nepārdodot to noteiktos veikalos).

“Kā kronis visam”, plānotā nodokļu paaugstināšana alkoholam varētu alkoholiskos dzērienus padarīt par nosacīti nelegāliem, novedot pie dzērienu ražošanas nozares “ļaundares” tēla veidošanas. Tā vietā, lai samazinātu pārmērīgu alkohola lietošanu, tiek mazināta alkohola lietošanas iespējamība vispār. Zināmā mērā vīna nozares nākotnes prognozes Eiropas Savienībā rada bažas, jo nozare ir stipri fragmentēta, tajā darbojas daudzi nelieli ražotāji, kas nereti cer uz ES atbalstu.

Vīndari saņem atbalstu inovācijām, produkta virzīšanai tirgū un ražošanas piemērošanai mainīgajam klimatam. Tas viss kādu dienu var pazust. Kāpēc? “Daži Eiropas Komisijas pārstāvji un darbinieki vēlas alkoholisko dzērienu izslēgšanu no jebkādas ekonomiskās attīstības politikas.”

Piedevām, ir acīmredzama vēlme uzsvērt dzērienu ražošanas nozari kā lielo ļaundari, kā ļaunāko ienaidnieku nosaucot alkoholu.

Faktiski, tie kas situāciju pārzina, saprot, ka vīnkopības nozare ir viens no sociāli ekonomiskās ilgtspējas pamatiem daudzos lauku reģionos Eiropā. Ne vienā (Eiropas) reģionā vien vīnkopība visplašākajā nozīmē ir svarīga un nozīmīga lauku attīstībai. Vīna baudīšana saprātīgos daudzumos ir gan kopība, gan prieks, gan vietējā kultūras tradīcija.

Pastāv reāla iespēja, ka februārī BECA ziņojums tiks apstiprināts pilnībā, kas dos zaļo gaismu Eiropas Komisijai pārveidot visu patēriņu regulējošo normu kopumu, proti, pārskatīt patēriņa regulējumu. Tas prasīs, piemēram, iedziļināties ar veselību saistīto vēstījumu pārskatīšanā, kas attiecas uz alkoholu, proti, brīdinājumi par alkohola kaitīgumu būs jāpārveido tā, lai alkohola lietošanu saistītu ar vēža risku... tādējādi radot būtisku kaitējumu gan vīna produkcijas tēlam, gan izpratnei par to.

Savās prognozēs Dr. Ignacio paredz arī nopietnu revīziju finansiālā atbalsta pieejamībai vīnkopības nozarē. “Tuvākajos 2-3 gados ES nešaubīgi pārskatīs vairākas finanšu direktīvas. Mēs varam sagaidīt vai sastapties arī ar finanšu atņemšanu (vai piešķiršanas aizliegumu) vīna nozares informatīvajam atbalstam”

Kopsavelkot, Dr. Ignacio satraucas, ka tie, kas vēlas iznīcināt vīna nozari Eiropā (šo vēlmi tieši neafišējot, bet slēpjot, piemēram, aiz frāžpilnām rūpēm par veselību), varētu saņemt zināmu morālo atbalstu, lai piedāvātu (lasi – apzināti, tīši un nepamatoti sacerētu) īpaši stingrus ierobežojumus.

Tai pašā laikā, kā redzams, gan vīna nozarei gan dzērienu ražošanas nozarei kopumā ir dots ļoti maz laika, lai runātu un pārliecinātu Eiropas Parlamenta deputātus par vīna nozares ilgtspējību un atbildību sabiedrības priekšā. Mums nav daudz laika sevis aizstāvībai, lai vispirms skaidri saprastu, ko tieši par alkoholu un veselību teic zinātne.

Patlaban vīndari, vīnogu lauku kopēji un vīnogu audzētāji Eiropā rūpējas par saviem vīnogulājiem, par vīniem, strādā ar klientiem, vēl īsti neapzinoties to pasauli, ko viņiem tuvina (nepiedāvājot izvēlēties) Eiropas Parlaments... Vīna nozare mīt savā informācijas lokā (burbulī), kas ir neliels, lielisks un brīnišķs, bet norises un lēmumi ārpus savējo loka var šo pasauli uzspridzināt ļoti īsā laikā.

Vai tas būtu uzņēmuma vadītājs, vīndaris, vai vīnkopis, vai... viņš vēl neapjauš notiekošo. Mūsu uzdevums ir runāt un mudināt aizstāvēt nozari.
1. https://satori.lv/article/nepietiek-ar-ka-uzvards-nav-tramps
2. https://www.delfi.lv/video/raidijumi/spried-ar-delfi/st-priekssedetaja-moderno-sabiedribu-raksturo-likumu-atra-razosana-un-normu-pludi.d?id=53976960
3. https://www.thedrinksbusiness.com/2021/12/european-politicians-urged-to-recognise-the-health-benefits-of-moderate-drinking/
4. https://www.thedrinksbusiness.com/2021/10/flaw-found-in-no-safe-level-of-drinking-claim/

Vai Eiropā vīnu drīz pielīdzinās tabakai. Cik tas saprātīgi?

Pievienot komentāru