Tā kā kopš kara sākuma Ukrainā Krievijas gāzes piegādes Eiropai ir kļuvušas par pagātni, daudzas Eiropas valstis cenšas atrast alternatīvus enerģijas avotus. Lai gan ES ir vienojusies par plānu šoziem samazināt dabasgāzes patēriņu par 15% salīdzinājumā ar pēdējo piecu gadu vidējo rādītāju, kā enerģijas avotu gāzi drīzumā pilnībā atmest negrasās.

Viena no Eiropas atbildēm uz krīzi ir sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) importa palielināšana. Apejot cauruļvadus no austrumiem, sašķidrinātās dabasgāzes termināļi paver plašāku potenciālo piegādātāju loku. Vienas no galvenajām ieguvējām no šīm pārmaiņām līdz šim ir bijušas Amerikas Savienotās Valstis. ASV 2022. gada pirmajā pusgadā kļuva par pasaulē lielāko sašķidrinātās dabasgāzes piegādātāju, un 7% no tās eksporta nonāca ES un Apvienotajā Karalistē.

Piemēram, Vācija, kurai bija izveidojusies ievērojama atkarība no gāzes piegādēm no Krievijas, kopš kara sākuma ir paziņojusi par trīs SDG importa termināļu būvniecību. Tomēr, kā redzams šajā infografikā, kurā izmantoti Gas Infrastructure Europe dati, tie būs pirmie termināļi valstī.

Ne visur Eiropā ir tik slikta gatavība pārmaiņām. Spānijā jau darbojas seši termināļi, bet Francijā un Turcijā – pa četriem, un abas valstis plāno vēl pa vienam. Itālijā darbojas trīs termināļi, un, tiklīdz tiks uzbūvēti trīs plānotie termināļi, tā apsteigs Spāniju. Pašlaik tiek plānota arī vairāku sašķidrinātās dabasgāzes termināļu jaudas paplašināšana visā kontinentā.

Lai gan tas var kalpot kā īstermiņa līdz vidēja termiņa risinājums, sašķidrinātās dabasgāzes izmantošana ir pretrunīgi vērtējama. Vācijas Federālā vides aģentūra apgalvo, ka sašķidrinātās dabasgāzes plašāka izmantošana, jo īpaši salīdzinājumā ar gāzes transportēšanu pa cauruļvadiem, nav pamatota no klimata politikas un energoefektivitātes viedokļa. Tomēr aģentūra norāda, ka sašķidrinātās dabasgāzes infrastruktūras paplašināšana pārejas uz tīrāku enerģiju laikā varētu veicināt piegādes drošības uzlabošanos, kā arī lielāku konkurenci.