(...)

Azovas jūras stāvoklis – bēdīgs jau sen

Šobrīd Melnajā jūrā esošie sērūdeņraža krājumi ir veidojušies, organiskajām vielām sadaloties un, tā kā jūra ir noslēgta no okeāna un tajā nenotiek intensīva ūdens apmaiņa, tajā ir ideāli apstākļi, lai tās dziļajos slāņos veidotos bezskābekļa zonas un uzkrātos sērūdeņradis.

Savukārt Azovas jūra ir ļoti sekla, un, kā skaidroja Skudra,  normālos apstākļos  tajā nevajadzētu veidoties sērūdeņradim. Vides stāvoklis Azovas jūrā nav iepriecinošs jau sen – pirms vairākām desmitgadēm eksperti brīdināja, ka pasaulē seklākā jūra var kļūt par nākamo mirušo jūru, taču tās glābšanas pasākumi neatrada nedz politiski, nedz ekonomiski dzirdīgas ausis.

Jūra ilgstoši ir tikusi pārzvejota, tajā ir ieplūdušas saneses un pārlieku daudz barības vielas no Azovas jūras baseina upēm, kā arī pašā jūrā un tās krastos notikusi aktīva saimnieciskā darbība – sākot no rūpniecības un beidzot ar naftas ieguvi. Jau pirms 20 gadiem tika brīdināts, ka Azovas jūra ir katastrofas priekšvakarā – tika runāts par tajā esošo smago metālu un ogļūdeņražu piesārņojumu un to, ka dažas tikai Azovas jūrai raksturīgās sugas jau ir izmirušas. Pārzvejas un piesārņojuma dēļ komerciālās zvejas apjoms kopumā Azovas jūrā kopš 20. gadsimta 70. gadiem ir samazinājies par 97 procentiem. Arī tilta izbūve pāri Kerčas  šaurumam ir atstājusi ietekmi gan uz Azovas jūras zivju un zīdītāju sugām, gan ūdens apmaiņu kopumā. 

Pētnieks: Grūti iedomāties dabiskas atjaunošanās nosacījumus

Jautāts, kāda ir Azovas jūras nākotne un vai esam to neatgriezeniski zaudējuši, Skudra kā izšķirošo faktoru minēja tās mazo tilpumu. "Ja konkrētajā vidē jau bija slikti, tad jebkurš jauns stresa avots visu tikai pasliktina. Manuprāt, ir grūti iedomāties nosacījumus, ka Azovas jūrā kaut kas dabiski spēs atjaunoties un uzlabosies," norādīja pētnieks.

Bažas par to, ka Azovas jūrai draud bēdīga nākotne, izskanēja jau sen, taču, neraugoties uz to, nekādi vides uzlabošanas vai saglabāšanas pasākumi netika īstenoti nepieciešamā laikā un apmērā. Šobrīd ir vēl pesimistiskākas prognozes, un diemžēl arī notiekošais reģionā nevieš cerības par Azovas jūras ekoloģisko jautājumu risināšanu.