Pat mājās audzēti dārzeņi nav automātiski ieskaitāmi klimatneitrālos – svarīgi, kā tie auguši un apstrādāti.
Mūsdienu ekonomikā joprojām ir praktiski neiespējami radīt patiesi “klimatneitrālus” produktus, neraugoties uz to, ka šādu marķējumu skaits strauji pieaug, skaidro Vācijas Federālās vides aģentūras (UBA) pārstāve Zuzanna Spīsa (Susanne Spies). Pilnīga produktu un pakalpojumu ietekmes uz klimatu novēršana joprojām ir tāls mērķis, intervijā Clean Energy Wire sacīja ekoloģiskā dizaina un vides marķējuma pētniece. Viņa skaidro, kāpēc steidzami ir nepieciešamas skaidras definīcijas, lai neitralitātes prasības būtu efektīvas, kur valstis un uzņēmumi atšķiras, aprēķinot emisijas, un kāpēc pat dārzeņu audzēšana mājās ne vienmēr ir klimatneitrāla.
Clean Energy Wire: Neitralitāte attiecībā uz klimatu, siltumnīcefekta gāzu neitralitāte, oglekļa neitralitāte – daudz un dažādi termini tiek lietoti attiecībā uz ideju, kas lielākajai daļai nespeciālistu apzīmē centienus samazināt mūsu saimnieciskās darbības negatīvo ietekmi uz klimatu vai vidi kopumā. Kāds, jūsuprāt, ir vispiemērotākais vārds, lai raksturotu Vācijas valdības un citu valstu mērķus, un kādu no šiem terminiem savā darbā visbiežāk izmanto UBA?
Zuzanna Spīsa: Iespējams, ir jānošķir tas, kas tiek lietots ekspertu debatēs vai juridiskajos dokumentos, un tas, kas publiskajā diskursā. Siltumnīcefekta gāzu neitralitāte apzīmē CO2 un citu siltumnīcefekta gāzu nulles neto ietekmi uz klimatu, samazinot emisijas un kompensējot atlikušās emisijas, izmantojot piesaistītājus.
Klimata neitralitāte, no otras puses, nozīmētu antropogēnās ietekmes uz klimatu, tostarp ar siltumnīcefekta gāzēm nesaistītu gāzu emisiju, neto neesamību. Tas attiecas arī uz aviāciju, kur daļa emisiju veido mākoņus, kas maina atmosfēras atstarošanas spēju un tādējādi ietekmē klimatu bez tiešas siltumnīcefekta gāzu ietekmes. Zinātniskajā vidē, protams, ir nepieciešama pareiza terminu lietošana. Tomēr plašākās sabiedriskās debatēs klimata neitralitāte bieži tiek lietota tādā veidā, kas īsti neatspoguļo termina nozīmi.
Vācijas valdība izmanto terminu klimata neitralitāte, lai aprakstītu savus mērķus. Vai šis vārds ir nepareizs?
Nē, ne vienmēr! Vācijas valdības galvenais valsts mērķis klimata jomā ir panākt siltumnīcefekta gāzu neitralitāti līdz 2045. gadam. Attiecībā uz valsts mērķiem Klimata rīcības likumā ir lietots pareizais termins. Tomēr, lai informētu sabiedrību, valdība lieto arī terminu klimata neitralitāte, kas, iespējams, skaidrojams ar to, ka šis termins nespeciālistiem ir pazīstamāks. Līdzsvars starp saprotamiem un zinātniski pareiziem terminiem ne vienmēr ir vienkārši rodams. Varētu sacīt tā: politiķiem ir jārunā cilvēkiem saprotami, bet zinātnei jābūt precīzai. (...)