Šādi var secināt, analizējot nesen veiktas aptaujas rezultātus.
Starp populārākajiem individuālajiem pasākumiem klimata jomā ir otrreizēja pārstrāde, plastmasas atkritumu samazināšana un efektīvāku ierīču iegāde.
Vairāk nekā 6 no 10 Eiropas Savienības iedzīvotājiem apgalvo, ka pēdējo sešu mēnešu laikā ir rīkojušies, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām.
Tā liecina aptauja, kurā piedalījās 26 358 cilvēki no dažādām sociālajām un demogrāfiskajām grupām visā Eiropas Savienībā.
Eiropas Komisijas veiktajā aptaujā noskaidrojās, ka lielākā daļa eiropiešu – 93% – uzskata, ka klimata pārmaiņas ir nopietna problēma, ar ko saskaras pasaule.
Aptaujātie septiņās valstīs norādīja, ka klimata pārmaiņas ir visnopietnākā problēma, ar ko pasaule pašlaik saskaras: Beļģija, Dānija, Vācija, Īrija, Malta, Nīderlande, Austrija, Somija un Zviedrija. Kopumā 16 no 27 ES dalībvalstīm tā ir viena no trim galvenajām problēmām. Kurās valstīs ir vislielākais procents iedzīvotāju, kas uzskata, ka rīkojas klimata pārmaiņu jomā? Un, kas,pēc eiropiešu domām, ir par šo problēmu atbildīgs?
Kur Eiropā visvairāk cilvēku paši rīkojas klimata pārmaiņu jomā?
Visaugstākais to iedzīvotāju īpatsvars, kuri personīgi rīkojas, ir Luksemburgā (82%), kam seko Somija un Zviedrija (81%).
Savukārt vismazākais iedzīvotāju skaits, kas norādīja, ka rīkojas pašiniciatīvas līmenī, bija Polijā (39%), Bulgārijā (35%) un Rumānijā (29%).
Luksemburgā vispopulārākā rīcība bija atkritumu samazināšana un to šķirošana otrreizējai pārstrādei. Vienreiz lietojamo priekšmetu, piemēram, plastmasas maisiņu, patēriņa samazināšana un bioloģiskās pārtikas iegāde bija trešajā vietā.
Arī Somijā un Zviedrijā aptaujātie respondenti bija atbalstījuši otrreizēju pārstrādi, kam sekoja liekā iepakojuma lietošanas samazināšana. Videi draudzīgu alternatīvu izmantošana, piemēram, braukšana ar velosipēdu vai sabiedrisko transportu, bija nākamā izplatītākā rīcība klimata jomā šajās divās valstīs.
Kam, pēc eiropiešu domām, būtu jārīkojas klimata pārmaiņu jomā?
Lai gan daudzi izvēlas mainīt savu dzīvesveidu, cenšoties būt videi draudzīgāki, tikai 35% iedzīvotāju uzskata sevi par personīgi atbildīgiem.
Lielākā daļa iedzīvotāju uzskata, ka par klimata pārmaiņu problēmas risināšanu ir atbildīga Eiropas Savienība, valstu valdības, uzņēmumi un rūpniecība.
Vairāk nekā divas trešdaļas ES iedzīvotāju uzskata, ka viņu valdība nerīkojas pietiekami, lai risinātu klimata pārmaiņu problēmu. Kopš 2021. gada pavasara šis rādītājs ir samazinājies par astoņiem procentiem.
Visās dalībvalstīs, izņemot vienu – Somiju, respondenti visbiežāk apgalvo, ka viņu valdība nerīkojas pietiekami.
Savukārt iedzīvotāji ir optimistiski noskaņoti attiecībā uz to, ko varētu dot ES rīcības uzlabošana klimata jomā. Trīs ceturtdaļas respondentu uzskata, ka tas varētu veicināt inovācijas, kas palīdzētu uzņēmumiem visā blokā.
“Eiropas iedzīvotāji izprot klimata pārmaiņu draudus un turpina atbalstīt ES, valstu valdību, uzņēmumu un privātpersonu rīcību klimata jomā,” sacīja ES “zaļo” jautājumu vadītājs Franss Timmermanss. “Šīs aptaujas rezultāti ir spilgts atgādinājums tam, ka iedzīvotāju atbalsts Eiropas Zaļajam kursam joprojām ir tikpat liels kā līdz šim. Politiķiem un lēmumu pieņēmējiem ir jāieklausās šajā aicinājumā.”