Baltijas jūra ir viena no piecām piesārņotākajām jūrām pasaulē. Lietuvas zinātnieku, aktīvistu un brīvprātīgo komanda vides kampaņas ietvaros plāno mērot gandrīz 5500 kilometru garu ceļu, lai veicinātu sabiedrības izpratni par Baltijas jūras “kritisko stāvokli”.
250 dienu ilgais pārgājiens apkārt Baltijas jūrai sāksies 11. martā; tā garums 5469 km. Pārgājiena (projekta) mērķis ir mudināt valstu valdības, organizācijas un privātpersonas rīkoties, lai aizsargātu jūru un atjaunotu jūras ekosistēmas. Pārgājiena laikā plānots doties caur astoņām valstīm, lai rosinātu rīcību, kas “jāveic, lai saglabātu un atjaunotu Baltijas jūras ekosistēmas”.
Baltijas jūras piesārņotību veicinājusi gan uzņēmējdarbība, gan lauksaimniecības nozare, gan arī individuāla rīcība. Pēdējās desmitgadēs ir pastiprinājušies gan centieni attīrīt Baltijas jūru, gan novērst pārzveju, tas bijis iespējams, pateicoties ES un jūras tuvumā atrodošos valstu iniciatīvām. Ekspedīcijas dalībnieki gan uzsver arī iedzīvotāju centienu svarīgumu, lai palielinātu sabiedrības informētību par problēmām, ar kurām saskaras Baltijas jūra.
Kā pārgājiens veicinās dabas aizsardzību?
Ekspedīcijas laikā sadarbībā ar vietējām organizācijām un zinātniekiem tiks organizēti sabiedrībai pieejami izglītojoši pasākumi, piemēram, dzīvās laboratorijas, diskusijas, lekcijas un tikšanās. Ikviens ir aicināts pievienoties pārgājienam visā tā norises gaitā, piedalīties iespējams gan visā pārgājienā, gan vairākos posmos, gan arī uz vienu dienu.
Pārgājiena mērķis ir informēt sabiedrību par ūdens ekosistēmu stāvokli, veicināt izpratni par cilvēka ietekmi uz dabu un iepazīstināt ar veidiem, kā apturēt jūras bioloģiskās daudzveidības samazināšanos.
“Mēs vēlamies, lai ekspedīcija “Glābsim Baltijas jūru!” tuvinātu cilvēkus jūrai,” skaidro ekspedīcijas vadītājs Ģiedris Buča (Giedrius Bučas), veicinātu jūras saglabāšanas kultūru, izglītotu sabiedrību par cilvēka darbību ietekmi uz jūru un iedvesmotu videi draudzīgākiem paradumiem. Lai palīdzētu finansēt plānotās aktivitātes un lai atbalstītu ekspedīcijas dalībniekus un jūras saglabāšanas pasākumus pēc ekspedīcijas, ir sākta pūļa finansējuma kampaņa.
Ģ. Buča līdzekļu vākšanu min arī kā iespēju novērtēt, cik svarīgs šis jautājums cilvēkiem”. “Pārgājiens nav ne bizness, ne Eiropas Savienības projekts, bet mana personiskā ideja, kurai es pilnībā ticu un kurai es nežēloju savus līdzekļus,” viņš piebilst. “Daudzi jau ir uzticējušies šim projektam, un tagad mums ir nepieciešams vēl vairāk atbalstītāju un uzticības cilvēku, kuri vēlas ieguldīt līdzekļus tīrākas jūras labā. Tikai apvienojoties mēs varam gūt panākumus.”