Mazāks ražošanas iekārtu enerģijas patēriņš
Metsä Tissue rūpnīcā Mantā (Mänttä) tika atjaunota viena no salvešu papīra ražošanas mašīnām, samazinot enerģijas patēriņu uz vienu saražoto papīra tonnu par aptuveni 15%, septembrī ziņoja Metsä Group.
Mašīnas ražošanas jauda palielinājās par 15%. Tā tiek izmantota salvešpapīra izstrādājumu ražošanai no svaigas koksnes šķiedras, galvenokārt, vietējam tirgum. Mänttä rūpnīca ražo salvetes, mājsaimniecības dvieļus, papīra dvieļus, kabatlakatiņus, rūpnieciskos ruļļus un cepšanai un ēdiena gatavošanai paredzētu taukus necaurlaidīgu papīru. Papīrfabrikā ir trīs salvešu papīra ražošanas iekārtas, viena taukvielas necaurlaidīga papīra ražošanas mašīna un 11 salvešpapīra pārstrādes līnijas.
Oglekļa dioksīda emisijas samazināšana rūpnīcās
Pagājušajā gadā Stora Enso paziņoja par plāniem samazināt vairāku ražotņu oglekļa dioksīda emisijas. Aprīlī uzņēmums paziņoja, ka Enocell celulozes rūpnīcā Jensu (Joensuu), Somijas austrumos, fosilo kurināmo aizstās ar darvas eļļu.
Rūpnīcā sāks ražot arī nebalinātu celulozi, kuras oglekļa dioksīda emisijas pēda ir par vienu piektdaļu mazāka nekā balinātajai celulozei.
Savukārt, maijā uzņēmums paziņoja, ka atjaunos ķīmisko vielu reģenerācijas līniju Kaukopaē (Kaukopää) celulozes rūpnīcā Imatrā, Somijas austrumos. Renovācija uzlabos energoefektivitāti un palielinās biodegvielas īpatsvaru fosilā kurināmā vietā.
Jūnijā Stora Enso ziņoja par projektu atjaunot kartona iekārtu žāvētavas Ingerois rūpnīcā, tai pašā laikā nomainot enerģijas avotu no dabasgāzes uz elektroenerģiju. Tas samazinājis ražotnes oglekļa dioksīda emisijas par aptuveni piektdaļu.
Varkaus uzņēmumā tiks atjaunotas izejvielu mazgāšanas iekārtas. Tas ļaus ietaupīt tikpat līdzekļu, cik liels būtu viena gada apkures rēķins aptuveni diviem tūkstošiem vidēju vienģimenes māju, kuras apsilda ar elektrību.
Šo ieguldījumu kopējā vērtība ir vairāk nekā 60 miljoni euro.
Atjaunojamais poliuretāns apaviem un tekstilizstrādājumiem
Dienvidkorejas uzņēmums Dongsung Chemical un Vācijas uzņēmums UPM Biochemicals izstrādā atjaunojamu poliuretānu apavu ražošanai Āzijas tirgum. Iegūtos rezultātus vēlāk izmantos arī automobiļu interjeru un adhezīvu (adhēzija ir starpmolekulāra saistība starp kontaktā esošām dažādu cietu vai šķidru vielu virsmām) materiālu ražošanā.
Produktā tiek izmantots bioloģiski ražots monoetilēnglikols (MEG). Aprēķināts, ka, salīdzinot ar fosilo MEG, Dongsung atjaunojamais poliuretāns samazinās oglekļa emisijas vismaz par 70%. Bioloģiskā monoetilēnglikola ražošana sāksies 2023. gada beigās Leunā, Vācijas austrumos. Plānotie ieguldījumi tiek lēsti ap 750 miljoniem eiro.
Oglekļa emisiju samazinājums par 300 000 t
UPM jaunā kombinētā elektroenerģijas un siltuma ražotne Dērpenā, Vācijā, samazinās uzņēmuma oglekļa dioksīda emisijas par 300 000 t gadā.
Iekārta, kas tika nodota ekspluatācijā 2022. gada rudenī, ražo enerģiju uzņēmumam un pārpalikumu piegādā valsts energotīklam. Tā palīdz stabilizēt Vācijas energosistēmu. UPM mērķis ir līdz 2030. gadam samazināt oglekļa dioksīda emisijas par 65%.
Baļķu pludināšana atgriežas
Novembra beigās Stora Enso paziņoja, ka pēc 14 gadu pārtraukuma atsāks baļķu pludināšanu, lai transportētu kokmateriālus uz savām rūpnīcām.
Uzņēmums skaidro, ka baļķu pārvietošana pa ūdensceļiem samazinās oglekļa dioksīda emisijas, kas rodas transportēšanas laikā, līdz pat 75%, salīdzinot ar dzelzceļa un autotransporta pārvadājumiem.
Baļķu pludināšana ir tradicionāls veids, kā transportēt kokmateriālus pāri ezeriem Somijas austrumos. Pateicoties tam, ka kokmateriāli kādu laiku atrodas ūdenī, šī metode novērš mizgraužu izplatīšanos. Baļķu klātbūtne arī uzlabo ūdens filtrēšanas mikroorganismu vidi, līdzīgi kā tas notiek kokzāģētavu bioloģiskajās ūdens attīrīšanas iekārtās.
Raumas kokzāģētavā betonu aizstāj koksne
Jauni hibrīdelementi, kas apvieno betonu ar LVL (laminēts finierkluču zāģmateriāls) komponentu, ļāva panākt videi draudzīgāku būvniecību Metsä Fibre Rauma kokzāģētavā, kas sāka darbu 2022. gada rudenī.
Kokzāģētava ir pirmā ēka, kas būvēta, izmantojot šos sendvičiem līdzīgos hibrīdelementus. Tos uzstāda tāpat kā parastos betona sienu elementus. Koka komponente veido oglekļa krātuvi, un, pateicoties elementa mazākajam svaram, tiek ietaupītas izmaksas gan uzstādīšanas, gan transportēšanas laikā.
Šos hibrīdelementus izgatavoja uzņēmums Lipa-Betoni Pieksämäki, Somijas austrumos. Metsä Fibre Rauma kokzāģētavā kā izejvielu izmanto priedi, tā ir līdz šim lielākās investīcijas (ap 260 milj. eiro) kokzāģētavā Somijā.