Septiņu Eiropas Savienības dalībvalstu kokrūpniecības nozares pārstāvji ir apņēmušies nodrošināt klimata aizsardzību, nodarbinātību un pievienotās vērtības radīšanu, izmantojot ilgtspējīgā meža apsaimniekošanā iegūtu koksni.

Herberts Jēbstls (Herbert Jöbstl), Austrijas Kokrūpniecības asociācijas priekšsēdētājs, skaidro: “ES un dalībvalstis vēlas cīnīties pret klimata pārmaiņām, tādējādi daudzās ekonomikas jomās ir jāpanāk dekarbonizācija un jāpanāk, lai ekonomika kopumā kļūtu ilgtspējīgāka. Mežs un koksnes izmantošana šai ziņā savu ieguldījumu jau dod un tas varētu būt vēl lielāks. Diemžēl, daudzi politiskie impulsi Eiropas Savienībā, jo īpaši no Eiropas Komisijas puses, ir vērsti citā virzienā.”

Tāpēc Austrijas, Horvātijas, Čehijas, Slovākijas, Polijas, Ungārijas un Slovēnijas kokrūpniecības nozaru asociācijas pieprasa:

– Skaidru apņemšanos nodrošināt ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu;

– ES politikas un tās mijiedarbības ietekmes novērtējumu uz mežiem un mežsaimniecības un kokrūpniecības vērtību ķēdi;

– Labākus pamatnosacījumus ilgtspējīgai mežu apsaimniekošanai un koksnes izmantošanai.

No nozares viedokļa raugoties, daudzi tiesību akti vai stratēģijas rada viltus iniciatīvas. Runa būtu vai nu par lielu meža platību pakļaušanu vēl stingrākai tiesiskai aizsardzībai un meža apsaimniekošanas ierobežošanu, vai arī par “piespiedu” līdzekļiem panāktu oglekļa uzkrāšanos mežā.

Herberts Jēbstls: “Meža pārveidošana par oglekļa krātuvi nenovedīs pie iecerētās dekarbonizācijas. Meži ir sistemātiski jāapsaimnieko, lai tie kļūtu klimatam draudzīgi, ar konkrētai vietai pielāgotām koku sugām un aizsardzību pret kaitēkļiem. Ilgtspējīga mežu apsaimniekošana nodrošina mežu dzīvotspēju un nepārtrauktu pieaugumu augstā līmenī.” Turklāt CO₂ emisijas var novērst, izmantojot Eiropas mežos iegūto koksni. Koksnes būvniecības paplašināšanās celtniecībā un šī materiāla plašais pielietojums piedāvā alternatīvas fosilajām izejvielām un materiāliem un produktiem, kas rada augstas CO₂ emisijas.

“Kamēr nocirstā koka ogleklis paliek piesaistīts koka ēkā, jaunais koks aug mežā, aug “no jauna” un atkal un atkal absorbē CO₂. Šādā veidā mēs radām “otru mežu”, kas aizsargā klimatu un garantē darbavietas. Koksnes izmantošana un aktīva mežsaimniecība ir spēcīgas sviras, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām,” uzsver Herberts Jēbstls no Austrijas Kokrūpniecības asociācijas.

Galu galā mežsaimniecība un kokrūpniecība ir ļoti spēcīga ekonomikas nozare, kas lielā mērā ir neatkarīga no izejvielām ārpus Eiropas Savienības robežām. Ņemot vērā klimata pārmaiņas un ekonomisko nenoteiktību, kokrūpniecībai ir nepieciešama droša un ekonomiski izdevīga izejvielu pieejamība. To nedrīkst politiski ierobežot.

“ES kursa kritika nav Austrijas individuāls viedoklis. Nozaru asociācijas no vēl sešām dalībvalstīm, kurās ir lielas mežu platības un pieredze kokrūpniecībā, ir vienisprātis kopējā nostājā. Savām bažām mēs meklēsim citus partnerus,” uzsver H. Jēbstls un turpina: “Eiropas Komisijai jo īpaši ir jāprecizē, ko tā vēlas: kokmateriālu izmantošana būvniecībā bez koksnes no meža nav iespējama.”