- Plāna ietvaros ir analizēts ievērojams literatūras apjoms, tas ir vērtējams atzinīgi.
- Tajā pašā laikā plāns ir piesātināts ar pieņēmumiem, kuriem nav zinātniski apstiprinātu faktu.
- Nesamērīgi daudz vietas aizņem dažādu institūciju un to uzturēto datu kvalitātes kritika.
- Plāns ir piesātināts ar emocionālām frāzēm, šāds stils oficiālā dokumentā nav pieņemams.
- Daļa no pasākumiem ir atbalstāmi, daļa no ierosinātajiem pasākumiem ir loģiski pamatojami, taču nereāli. Ir arī pasākumi, kuri kārtējo reizi nevajadzīgi saasinās attiecības starp medniekiem un nemedniekiem. Piemēram, ierosinājums samazināt lūšu un vilku nomedīšanas limitu ar mērķi tādējādi samazināt jenotsuņu, lapsu un caunu skaitu neliecina par pietiekamu kompetenci šo sugu plēsēju-upuru attiecību izpratnē. Tā pat neatbalstu pakāpeniskās cirtes priežu mežos ar mērķi saglabāt mellenājus. Mežsaimniecības praksē ir pierādīts, ka priežu mežos ar pakāpeniskajām cirtēm panāk pretējo - nepietiekamas gaismas apstākļos mežaudze ar priedi neatjaunojas, gluži pretēji - sāk augt priežu mežiem neraksturīga paauga, pamežs un rezultātā tiek nomākti/izzūd mellenāji. Savukārt, kailcirtes priežu mežos ir vienīgais cirtes paņēmiens, kurš nodrošina atjaunošanos ar priedi un līdz ar to arī raksturīgās zemsedzes, tostarp mellenāju un bruklenāju, atjaunošanos.
LATMA komentāri:
Iepazīstoties ar jaunāko Mežirbes aizsardzības plāna versiju, tas diemžēl nepārliecina kā argumentēts un pamatots dokuments, kas turpmāk varētu veicināt mežirbes populācijas pieaugumu. Daudzi pieņēmumi, kas izteikti plānā, ir subjektīvi, nav balstīti uz zinātniskiem faktiem, dažreiz ir savstarpēji pretrunīgi.
1) 7.lpp - jēdziens - STIPRI APDRAUDĒTS: tas ne tikai ir latviešu valodas stilistikai neatbilstošs, bet nevienā no starptautiskiem normatīvajiem aktiem šāds termins vēl nav manīts, raksturojot kādas populācijas stāvokli, piedevām vēl, tulkojums angļu valodā neatbilst latviski izteiktajam jēdzienam. Putnu direktīva lieto jēdzienu - izzūdošs vai īpaši adraudēts vai apdraudēts, nav minēts jēdziens - stipri apdraudēts.
2) 7.lpp “Šajā laikā meža cūka kļuva par galveno medījamo dzīvnieku un tās populācijas izaugsme tika visādi sekmēta. Rezultātā 2015. gadā Latvijā bija (tika nomedītas) vairāk nekā 50 000 meža cūku un to skaita samazināšanās ir sagaidāma vienīgi kopš 2014. gada arvien plašāk izplatītā Āfrikas cūku mēra vīrusa dēļ. Mednieku attieksme ir ietekmējusi arī citu vidējā lieluma plēsēju – jenotsuņu, lapsu un meža caunu skaitu. Jenotsuns kā vērtīgs kažokzvērs tika ieviests Latvijā 20. gs. 50. gados, bet caunas un lapsas mednieki intensīvi medīja līdz gadsimta vidum un 20. gs. 80. gados, kad par iegūtajām kažokādām varēja labi nopelnīt. Citos periodos, kad ekonomiskās intereses nebija, medību intensitāte ievērojami samazinājās.”
Pirmkārt, līdz ĀCM nokļūšanai Latvijā, nomedīšanas apjomus, kā līdz šim noteica Valsts meža dienests, un šos apjomus pārsniegt nevarēja, tādēļ izteiktais apgalvojumus plānā ir nepatiess, ir balstīts uz subjektīvu un nepamatotu viedokli un rezultāts izriet no valsts politikas nevis mednieku attieksmes;
Otrkārt, mežacūku skaits ne tikai samazinājies ĀCM ietekmes dēļ, bet gan mednieku intesīvas medīšanas dēļ, kas notikusi, ievērojot valsts institūciju norādījumus. Pagājušā gada otrajā pusē nomedīts vien ap 17 tūkstošiem mežacūku mātīšu;
Treškārt, mednieki nebija tie, kas ieveda jenotsuni, tā bija valsts politika, tādēļ tam nav nekāda sakara ar mednieku attieksmi.
Šajā plānā izteiktie pieņēmumi ir subjektīvi, nav balstīti uz faktiem un ir daļēji nepatiesi! Bez tam, 14.lpp kā viens no lielākajiem mežirbes ienaidniekiem tiek minēts vistu vanags, kuru nekādā veidā nekontrolē. Lai pieņēmumi par to, ka lapsas, jenostuņi un caunas mednieku dēļ apdraud mežirbi, vajadzētu pastiprinātu izpēti par to, kāda ir katras konrētās plēsēju sugas ietekme uz mežirber populāciju.
Piedevām vēl - gribētos zināt, cik liels ir mežacūku nodarītais kaitējums mežirbei - skaitļos Latvijā.
3) 20.lpp - "Lai mežirbes stāvokli varētu uzskatīt par labvēlīgu, Latvijā būtu jāligzdo vismaz 50 tūkstošiem pāru.” Uz kādiem konkrētiem datiem izteikts šis pieņēmums? Kādēļ, nosakot populācijas apjomu Latvijā, tiek ņemti vērā tikai Birdlife aprēķini, nevis jaunāki skaitļi - tabula 18.lpp? Kā var noteikt to, ka, piemēram, 43 tūkstoši mežirbju pāru ir nepietiekami, bet 50 tūkstoši - jau gana daudz?
4) 23.lpp - “Autors izsaka pieņēmumu, ka galvenais skaita samazināšanās iemesls ir nepareiza (mežirbju) medību politika, kas sekmē to ligzdu izpostīšanu” Kas ir jāsaprot ar “nepareizu medību politiku”? Pēc kādiem kritērijiem autors medību politiku iedala pareizā vai nepareizā? Konkrētajā kontekstā gan gribētos uzsvērt laika posmu, kurā veikta uzskaite. 1940.gadā Latvija tika okupēta, tādēļ var pieņemt, ka ne visi mežsargi turpināja veikt uzskaites. Vēlos norādīt, ka arī šajā kontekstā izteiktie apgalvojumi ir ļoti subjektīvi un balstīti uz pieņēmumiem.
5) 29.lpp “Gatavojot informāciju Eiropas ligzdojošo putnu atlantam 1991.–1993. g. tika novērtēti visu putnu sugu populāciju lielumi Latvijā. Tolaik, vērtējot vistveidīgo putnu skaitu, un neapzinoties uzskaišu datu ārkārtīgi slikto kvalitāti, tomēr tika ņemtas vērā arī šīs uzskaites (Strazds u.c., 1994). Šajā darbā vērtēts, ka Latvija ligzdo 10–12 tūkstoši pāru mežirbju, bet jau tad atzīmēta nozīmīga (vismaz par 50% no populācijas kopējā lieluma) skaita samazināšanās kopš 1970. gada.” Kopsavilkumā ir minēts, ka plāna autori konstatējuši, Latvijā ir vairāk par 10 tūkstošiem mežirbju pāru. Ja pirms 25 gadiem mežirbju skaita lielums tika novērtēts tik pat liels kā šodien - ap 10-12 tūkstoši pāru, kā var apgalvot, ka populācija ir apdraudēta. Drīzāk tā ir STABILA! Samazinājumu kopš pagājušā gadsimta sākuma var skaidrot ar dažādiem faktoriem. Pēc plānā rakstītā var secināt, ka pēc jenostuņu ievazāšanas Latvijā novērots samazinājums, bet mežirbju populācija galu galā ir iemācījusies ar to sadzīvot. Ja pēdējo 25 gadu laikā nav novērots straujš putnu skaita samazinājums, tad noteikti var secināt, ka populācija ir stabila!
6) 30.lpp - "To dēļ ļoti mainījās mežu struktūra un pieauga mežsaimniecisko darbu intensitāte. Vienlaikus, valstī faktiski īstenotās medību politikas dēļ ļoti pieauga meža cūku skaits."Pieņēmumam, ka mežacūku skaits strauji pieaudzis līdz 1990.gadam nav nekāda pamata, tāpat nevar apgalvot, ka tas negatīvi ietekmējis mežirbju skaitu! VMD mežacūku uzskaites dati: https://www.zm.gov.lv/public/files/CMS_Static_Page_Doc/00/00/00/85/05/MezacukuskaitadinamikaLatvija.jpg Norādu, ka 1996./1997. gada medību sezonā novērtētais mežacūku skaits bija nedaudz vairāk par 15 tūkstošiem. Ja mežacūkas tiešām ietekmētu mežirbes, tad līdz 2001.gadam, kad mežacūku skaits joprojām bija zems, mežirbju skaitam vajadzēja strauji pieaugt. Tāpat mežacūku skaits pieaudzis tikai kopš 2002.gada, un pēc tā vadoties, mežirbju skaitam vajadzēja strauji samazināties. Tādēļ apgalvojums, ka mednieku attieksmes dēļ mežirbe ir apdraudēta, ir absolūti nepaties.
7) 31.lpp “Nomedīto putnu skaita pieaugums pēdējos gados varētu būt skaidrojams ar medību tūrisma pastiprināšanos.”Absolūtākās muļķības! Uz Latviju medību tūrisma dēļ brauc, lai medītu staltbriežus, aļņus un stirnas! Ir bijuši daži gadījumi, kad ārvalstu mednieki medījuši Latvijā slokas.
8) 35.lpp “Eiropā populārākais medību paņēmiens ir mežirbju pievilināšana ar speciālu svilpi pavasarī un rudenī.”Totālas muļķības! Putnu direktīva aizliedz putnu medības pavasarī! Tādas nenotiek - vispār, ne Skandināvijā, ne Latvijā, ne kur citur Eiropas Savienībā!
9) 35.lpp "Tieša un netieša iznīcināšana. Šai faktoru grupai ir pieskaitāmas mežirbju medības. Mežirbe ir (vai ir bijusi) populārs medību objekts visā tās areālā. ”Vēlos norādīt, ka Eiropas Komisija atzinusi: Ar Putnu direktīvu pilnībā atzīst, ka savvaļas putnu medības, kā ilgtspējīgas izmantošanas veids, ir likumīgas. Medības ir darbības veids, kas sniedz būtisku ieguldījumu sociālajā, kultūras, ekonomikas un vides aizsardzības jomā dažādos Eiropas Savienības reģionos. Medīt var tikai konkrētas sugas, kuras uzskaitītas šajā direktīvā, kurā ir noteikta arī virkne ekoloģisko principu un tiesisko prasību, kas saistītas ar šo darbību un kas jāievieš ar dalībvalstu tiesību aktiem. Šādi ir izveidots pamats medību pārvaldībai. http://ec.europa.eu/environment/nature/conservation/wildbirds/hunting/docs/hunting_guide_lv.pdf Tādēļ likumīgas medības uzskatīt par iznīcināšanas veidu ir nepamatoti un arī nekorekti. Šajā kategorijā varētu ielikt nelikumīgas medības. Piedevām vēl, tādā intensitātē, kā pēdējo 15 gadu laikā medītas mežirbes, medībām uz to populāciju nav nekādas ietekmes!
10) 73.lpp “Plēsēju skaita kontrole. Nepieciešama vilku un lūšu nomedīšanas limita samazināšana, lai palielinātos to skaits, un attiecīgi ietekme uz vidējā izmēra plēsējiem – jenotsuni, lapsām un (mazākā mērā) caunu. ”Pašā plānā vilki un lūši netiek līdz šim pieminēti. Iespējams, vilki ietekmē jenotsuņu skaitu, bet to pašu nevar sacīt par lapsām un caunām. Šis priekšlikums ir absolūts nonsenss, kas drīzāk līdzinās populistiskiem mēģinājumiem pielabināties nelielai daļai sabiedrības. Priekšlikums drīzāk būtu - izstrādāt programmu, kuras ietvaros varētu piesaistīt medniekus mazo plēsēju, it īpaši, jenotsuņu izskaušanai. Tas, ka šāda programma varētu strātāt, pierādās attiecībā uz mežacūku. ĀCM sakarā ieviešot īpašu programmu, neilgā laikā tika nomedītas 17 tūkstoši mežacūku mātīšu. Vēl lielākā mērā mednieki nekādā veidā līdz šim netika motivēti iesaistīties šāda veida pasākumos, it īpaši attiecībā uz putnu aizsardzību.
11) 74.lpp “Par meža cūku ietekmi uz putniem, kas ligzdo uz zemes un šīs ietekmes pārmaiņām (ja tādas notiek saistībā ar Āfrikas cūku mēra izplatīšanos). Īstenot (publiski vai ierobežoti, piem. sistēmā Ozols pieejamu) pilnīgu pastāvīgo meža cūku barotavu (tādas, kur izbērtā barība (kartupeļi, bietes, kukurūzas graudi u.c.) ir izveidojuši no apkārtējās veģetācijas atšķirīgu platību, lielāku par 10 m2, vai arī kur ir izvietotas fiksētas barības padevas mucas / sāls avoti un to tiešā tuvumā ir stacionāri medību torņi) reģistru. ”Vēlos norādīt, ka mežacūku piebarošana uz zemes pašlaik ir aizliegta! Piedevām vēl, neredzu nekādu saistību starp mežacūku pievilināšanu, lai veicinātu nomedīšanas iespējas, ar mežirbju skaita palielinājumu vai samazinājumu.
12) 75.lpp “Lai saglabātu mežirbi kā medījamu sugu arī pēc šī plāna darbības beigām, nepieciešams regulāri publicēt ikgadēji nomedīto putnu skaitu. Stāvokļa novērtēšanai nepieciešams publicēt arī ticamu mežirbi ietekmējošo zvēru (caunu, āpšu, lapsu, jenotsuņu, Amerikas ūdeļu, sesku un meža cūku) ikgadējo populācijas novērtējumu un precīzu ikgadus nomedīto indivīdu skaitu.” Šī informācija ir pieejama neatkarīgi no plāna izstrādes.