Vairākas dienas Eiropā plosījās karstuma vilnis, kas savā ceļā lauzis temperatūras rekordus. Karstums vairākās vietās pārsniedzis 40 °C, kas ir neparasti mērenākiem reģioniem, kurus tas ir skāris, Ziemeļfrancijā, Beniluksa valstīs, Ziemeļvācijā un Vidusvācijā, kā arī Britu salās. Francijas ziemeļu pilsētās Brestā un Nantē, kā arī Atlantijas okeāna piekrastes pilsētā Biaricā tika uzstādīti temperatūras rekordi. Karstuma rekordi Nantē un Biaricā ir 42 °C (107,6°F) un pat augstāki. Velsā arī tika uzstādīts jauns rekords, kad termometra stabiņš Flintšīrā netālu no Liverpūles sasniedza 37,1 °C (98,8 °F). Īrijas galvaspilsētā Dublinā tika konstatēti 33 °C (91,4 °F), kas ir par 2 °C virs vecā rekorda (31 °C (87,8 °F).
Savukārt, 19. jūlijā Apvienotajā Karalistē krita šai valstī reģistrētais karstuma rekords, jo Dienvidanglijā tika reģistrēta 40 °C temperatūra. Līdz šim augstākā temperatūra Apvienotajā Karalistē tika reģistrēta Kembridžā 2019. gadā - 38,7 °C (101,7 °F). No plkst. 14.00 pēc Griničas laika līderpozīcijā bija Hītrovas lidosta, kur reģistrētā temperatūra bija 40,2 °C (104,4 °F). Arī Kembridžas rekords tika pārspēts, kad tika reģistrēta 39,1 °C (102,4 °F) temperatūra.
Tā kā karstums virzījās uz austrumiem, prognozes Beniluksa valstīs un Rietumvācijā tika pārskatītas un pazeminātas līdz 30 grādiem. Kad trešdien augstās temperatūras sasniegs Austrumvāciju, Berlīnes karstuma rekords varētu tikt pārspēts Dālemes stacijā, kas ir pilsētas stacija. Iepriekšējais temperatūras rekords šajā vietā ir 37,9 °C, bet trešdienas
karstums visā pilsētā gaidāms līdz 39 °C (102,2 °F).
Tikmēr liels karstums valda arī Dienvideiropā, kas ir izraisījis ugunsgrēkus. Lai gan rekordi šogad jūlijā ir saglabājušies neskarti, vēl viens pilsētas mēroga rekords krita jau jūnijā, kad Romā sasniedza 40,3 °C (105,4 °F).
Lai gan temperatūras svārstības un ļoti karstas vai ļoti aukstas dienas ir normāla parādība, sagaidāms, ka klimata pārmaiņu, proti, pasaules vidējās un vidējās sauszemes un okeāna temperatūras paaugstināšanās, dēļ ekstremāli laikapstākļi kļūs biežāki. Pēc Oksfordas Universitātes Vides pārmaiņu institūta direktora pienākumu izpildītājas Frīderikas Otto (Friederike Otto) teiktā, karstuma viļņu iespējamība Dienvideiropā jau tagad ir 10 reizes lielāka nekā pirmsindustriālajā periodā.
