Februāris Latvijas apstrādes rūpniecībai bija sarežģīts mēnesis, neko labu negaidām martā un turpmākajos mēnešos. Latvijas ražotājiem ir jārisina vesela problēmu jūra, kas ir saistīta gan ar strauji izzūdošajiem tirgiem Krievijā un Baltkrievijā, gan apgrūtinātām izejmateriālu piegādēm.

Salīdzinājumā ar janvāri ražošana samazinājās par 2,1%, salīdzinājumā ar pērno februāri pieauga par 2,5%, bet tas ir daudz vājāks rezultāts nekā janvāra pieaugums par 9,3%. Pirmajos divos mēnešos kopumā apstrādes rūpniecība auga par 5,8%.

Janvāra rezultāts bija ļoti interesants ar to, ka divas lielākās nozares (kokapstrāde un pārtikas pārstrāde) mēneša griezumā saruka, bet citās, galvenokārt par augsti tehnoloģiskām dēvētajās, bija lieliski rezultāti, kas nodrošināja izaugsmi kopumā. Februārī kokapstrāde spēcīgi atguvās (+4,8% mēneša griezumā), bet pārtikas pārstrādē kritums turpinājās un pat pastiprinājās (-3,2%).

Starptautiski tirgojamo produktu cenas, pirmkārt, graudu, piena pulvera un sviesta cenas ir rekordaugstas, kas nozīmē arī augstas svaigpiena cenas. Tiem, kuru galvenais tirgus ir Latvijas patērētāji, tas rada ļoti asas cenu šķēres. Ne velti pārtikas nozarē ražošanas kritums gada griezumā sasniedza pat 7,5%. Zemniekiem situācija tirgos ir izdevīga, neskatoties uz augstajām izmaksām, taču, kā jau tas Latvijā ir pieņemts, tie, kam veicas labi, neko nesaka. Arī meža nozarē situācija ir ļoti kontrastaina, mežu īpašniekiem un pirmapstrādātājiem visumā klājas labi, bet daļa patēriņa produktu ražotāju ir iepirkumu un pārdošanas cenu neizdevīgo attiecību "saspiesti". (...)
Izmantota nat-geo.ru fotogrāfija