Mežsaimniecība Dabas skaitītāju vizītes vairākiem zemju īpašniekiem jau ir materializējušās ar vēstulēm par dabas aizsargājamo teritoriju noteikšanu īpašumos; saimnieki sašutuši, sola tiesāties un grib atbildību par solījumu nepildīšanu.
«Tas ir nonsens, jo būtībā īpašuma tālāko izmantošanu saimnieciskajā darbībā padara par neiespējamu,» situāciju skaidro zemes īpašnieks Kārlis Priedītis. Viņa vecāku atgūtajā īpašumā ir mežs, kura ciršana jau daudzus gadus ir tikusi atlikta. Pērn paņemta pirmā ciršanas biļete un nocirsts neliels nogabals, taču šogad saņemta vēstule, ka visa saimnieciskā darbība mežā ir jāpārtrauc, jo ir atrasta jūras ērgļa ligzda. «Dīvaini, ka 20 gadus šo ligzdu neviens neredzēja (negribēja redzēt vai arī to nespēja ieraudzīt), bet pērn to ieraudzīja, tādējādi vairs nevaru iegūt ciršanas vecumu sasniegušo koksni (priede, egle) vairāk nekā 1000 m3 apjomā, kas šā gada februāra cenu līmenī ir vismaz 40–60 tūkst. eiro apjomā. Vēl vairāk – nekustamā īpašuma nodokļa rēķinā nekādu atlaižu nav, un arī nekādu dokumentu, ka man kāds kaut ko kompensēs, nav,» sašutis ir K. Priedītis.
Viņaprāt, loģiski būtu, ja kopā ar liegumu veikt saimniecisko darbību būtu atsūtīts, ka nekustamā īpašuma nodoklis par liegumā iekļauto platību ir nulle eiro, un komplektā tiktu atsūtīts arī dokuments ar tekstu «lūdzu konta numuru, uz kuru pārskaitīt kompensāciju par noteikto liegumu». «Diemžēl nekā tāda nav un pašam īpašniekam ir jāmēģina izlauzties cauri birokrātiskajiem džungļiem, lai saņemtu to, kas viņam pienākas,» tā K. Priedītis. Viņš atzīst, ka pēc šo liegumu noteikšanas zemes apsaimniekošanai ir liekams punkts. «Protams, ka varējām,» tā uz jautājumu, vai varēja šo mežu nocirst pirms vairākiem gadiem, atbild uzņēmējs.
Sola tiesāties
Vēl kategoriskāks ir viens no lielākajiem meža privātīpašniekiem Andris Ramoliņš, kurš pēc dabas skaitītāju «pastaigām» jau ir saņēmis divas vēstules ar informāciju par jauniem saimnieciskās darbības liegumiem (vienā – 8 ha platībā un otrā – 5 ha). «Nesaprotu, vai tiesiskai valstij ir atbilstoša situācija, ka vispirms pa manu īpašumu vazājas kaut kādi cilvēki bez manas piekrišanas un klātbūtnes, pēc tam paziņo, ka viņi kaut ko ir atraduši, kaut arī nekādu konkrētu pierādījumu nav uzrādījuši, un man pat nekādu iespēju nav tam nepiekrist,» sašutis ir A. Ramoliņš. Viņš sola, ka saņemtajās vēstulēs norādītos ierobežojumus pārsūdzēs Administratīvajā tiesā. «Ja kādam ir vēlme iedziļināties lietas faktiskajos apstākļos, būs viens lēmums, bet, ja būs tikai formāla papīru lieta, kurā var sarakstīt visu ko, pat to, kā dabā nav, tad īpašniekiem ir maz cerību pierādīt savu taisnību,» tā A. Ramoliņš. Viņš arī nesaprot, kā par pierādījumu var kalpot kaut kas tāds, kas varētu būt, kaut arī pierādījumi tā esamībai netiek sniegti. «Tas velk uz tādu kā totalitārismu, kad nav svarīgi, kādi ir vai nav vainas pierādījumi, bet svarīgākais ir vajadzīgo «ekspertu» uzskats, ka vainīgs,» vēsturiskas paralēles velk A. Ramoliņš.
Tikai kopā ar īpašnieku
Viņaprāt, tā dēvētie dabas skaitītāji drīkst ieiet īpašnieka meža tika kopā ar viņu vai viņa pilnvaroto personu. «Tad arī varēs runāt par godīgu rīcību, turklāt zemes īpašnieki varētu nolīgt arī savus ekspertus, un tad lai tie kopā ar īpašnieku vai viņa pilnvaroto personu arī vērtē – ir vai nav aizsargājams augs, ligzda ir apdzīvota vai arī tā jau gadu gadiem stāv tukša,» ierosina A. Ramoliņš.
Arī vairāki citi mežu īpašnieki uzskata, ka biotopu inventarizāciju būtu bijis jāveic, klātesot īpašniekam vai viņa pilnvarotajai personai, lai tādējādi būtu skaidrība, kas ir tas, kas jāaizsargā, vienlaikus arī novēršot informācijas trūkumu, proti, zemes īpašniekus neinformējot par jaunu aizsargājamo teritoriju vai arī aprobežojumu noteikšanu, kā rezultātā par tiem saimnieks uzzina, kad tiek sodīts par šo aizsardzības nosacījumu pārkāpšanu – pats savā īpašumā. Ir arī situācijas, kurās meža īpašnieki, uzzinot par iecerētajiem liegumiem, pacenšas nocirst iecerētās aizsargājamās platības, kamēr tajās vēl nav liegta saimnieciskā darbība. Tiek piesaukts Vecpiebalgas piemērs, kur vietējie saimnieki protestēja, uzzinot par plānotajiem ierobežojumiem, taču viņus «nesadzirdēja», rezultātā mežu īpašnieki labāk izvēlējās nocirst visus mežus, ko normatīvi ļāva, bet liegumu plānotājiem vairs nebija «vajadzības» pēc tāda noteikšanas. Šis piemērs, kā izrādās, ir iedvesmojis arī citus zemes īpašniekus, kuri, uzzinot par iespējamo apgrūtinājumu noteikšanu, legāli izņēmuši ciršanas biļetes un tās arī izmantojuši. Tomēr šāda atbilde no privātmežu īpašnieku puses tiek uzskatīta par pārmērīgu, jo tirgū tādējādi tiktu iepludināts ļoti liels daudzums koksnes, kas samazinātu tās realizācijas cenu. Šo iemeslu dēļ par labo risinājumu tiek uzskatīta zemes īpašnieka iesaiste aprobežojumu noteikšanas procesā un pat piedāvāta ideja par īpašnieka rakstisku piekrišanu mikrolieguma noteikšanā, tādējādi izvairoties no situācijas, ka saimnieks par tāda eksistenci nezina. Diemžēl nekas no tā nav īstenots un tiesības ir vieniem (skaitītājiem), bet zemes īpašniekiem ir tikai pienākumi.
Bezkontroles apstākļi
DB jau rakstīja (07.02.2017.) – vairāki DB aptaujātie mežu īpašnieki bažījas par to, ka biotopu inventarizācija tiks izmantota, lai vienkārši palielinātu aizsargājamo platību apmēru. Vēl jo vairāk, ja par dabas vērtībām – bioloģisko daudzveidību – var pasludināt faktiski visu Latvijas teritoriju, it īpaši, ja raugās ar skatienu no tām Eiropas valstīm, kur dabīgs mežs pats par sevi ir jau eksotika. «Ja politiķi un ierēdņi tikai plātīs rokas un atļaus šiem tā dēvētajiem dabas skaitītājiem darīt visu, ko vien viņi grib, tad Latvijā nebūs ne darba vietu, ne nodokļu, ne arī iedzīvotāju, un valsts kā tāda pārstās eksistēt,» savā vērtējumā skarbs ir A. Ramoliņš. Viņš gan lielas ilūzijas par pašreizējiem pie varas esošajiem politiķiem un ierēdņiem nelolo. «Kā viņi kaut ko šādu varēja pieļaut? Vēl jo vairāk, ja ierēdņi solīja, ka vispirms tiks veikta dabas vērtēšana un tikai pēc tam, kad viss būs izvērtēts, notiks saimnieciskās darbības ierobežojumu noteikšana. Realitātē viss ir otrādi, bet attiecīgās valsts iestādes vadība sēž savos krēslos, kā sēdējusi. Tas nozīmē, ka viņi var solīt un neko nepildīt, jo atbildību pašreizējie pie varas esošie paprasīt nespēj vai arī negrib. Vienīgais risinājums būtu ieviest ierēdņu personīgo atbildību par pieņemtajiem (vai nepieņemtajiem) lēmumiem un par situāciju, kad runā vienu, bet dara pavisam ko citu,» tā A. Ramoliņš.
Viņš pieļauj, ka šī visa «skaitīšana» pārvērtīsies par jaunu saimnieciskās darbības aprobežojumu noteikšanu, kas arī, visticamāk, ir bijis sākotnējais mērķis, kaut gan ticis labi maskēts sabiedrības acīs. «Ja netiks nekas darīts, tad prognozēju jaunus saimnieciskās darbības ierobežojums, kas izraisīs darba vietu zudumu lauksaimniecībā, mežsaimniecībā, kūdras ieguvē, kā arī ar to saistītajās nozarēs – pārtikas pārstrādē, kokapstrādē, kūdras produktu ražošanā, līdzi velkot arī šīm jomām pakalpojumus sniedzošas nozares, it īpaši transportā, un vienlaikus radot papildu spiedienu cilvēkiem doties peļņā uz ārzemēm,» uzskata A. Ramoliņš.
CITĀTS
Andris Ramoliņš: «Ierēdņiem par saviem lēmumiem būtu jāatbild ar savu personīgo mantu ,tad viņi desmit reizes domātu pirms pieņemtu cilvēkiem negatīvus lēmumus tik bezatbildīgi un vieglu roku.»
VIEDOKLIS
Latvijas Meža īpašnieku un apsaimniekotāju konfederācijas valdes priekšsēdētājs Māris Liopa:
Redzam situāciju par ko nozares organizācijas, arī lauksaimnieki un citi reāli domājoši cilvēki, brīdināja jau iepriekš. Arī es jau «brīnišķīgās dabas skaitīšanas» sākumā brīdināju par iespējamām problēmām un īpašnieku tiesību varbūtējām problēmsituācijām biotopu kartēšanas procesā. Līdz ir šim ir bijušas tikai divas biotopu kartēšanas uzraudzības grupas sanāksmes, šis process , šķiet, sāk dzīvot «savu dzīvi», parādās dažādi «brīnumi» un nejēdzības, ko esam norādījuši arī iepriekš, piemēram, Abavas dabas parka teritorijā notiekošais, arī Vecpiebalgā utt. Dīvainākais ir tas, ka ierēdņi , kas strādā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pāspārnē esošajā Dabas aizsardzības pārvaldē, nevairās izplatīt visnejēdzīgakās lietas, lai it kā raksturotu «šausmīgo» situāciju Latvijā,un slavina «lielisko» dabas aizsardzības sistēmu PSRS laikos, neskatoties uz to, ka tika iznīcināta Daugavas senleja. Vienlaikus šī iestāde īsteno tādus projektus, kurus redzot tiešām kādam var «asins asaras birt» – piemēram, dzīvu, augošu priežu mizošana, atstājot gredzenveida rētas ap koku – vietā piebilst – tas maksā vairāk nekā 800 000 eiro. Un kādas ir atbildes!
Piemēram: Jautājums: «Vai dabas skaitīšanas mērķis ir palielināt īpaši aizsargājamās dabas teritorijas vai noteikt saimnieciskās darbības ierobežojumus?» DAP atbilde: «Dabas skaitīšanas mērķis ir iegūt informāciju, nevis palielināt vai samazināt īpaši aizsargājamo dabas teritoriju skaitu. Dabas skaitīšana palīdzēs apzināt trūkstošo informāciju un apkopot datus. Projekta mērķis nav noteikt saimnieciskās darbības aizliegumus. Saimnieciskās darbības ierobežojumi tiek noteikti tikai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vai mikroliegumu izveidošanu atbilstoši biotopu aizsardzības mērķiem un to ekoloģiskām prasībām. Jautājums: «Ja zemes īpašnieka īpašumā tiks atrasts īpaši aizsargājams biotops, vai tiks noteikti kādi ierobežojumi saimnieciskajai darbībai?» DAP atbilde: «Bažas par kartēšanas ietekmi uz saimniecisko darbību visbiežāk nav pamatotas». Ko te var piebilst?! Neviens ne par ko ar savu maku neatbild un vārdu atbildība darbiem ir visai tāla.
KOMENTĀRS
Jaunu teritoriju nav
Dabas aizsardzības pārvaldes Sabiedrisko attiecību un vides izglītības nodaļas vadītāja Elīna Ezeriņa
2017. un 2018.gada sākumā jaunas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas (ĪADT) Latvijā nav izveidotas. Šobrīd VARAM tiek izvērtēti un virzīti 2016. gadā sagatavoti priekšlikumi precizēt valsts aizsargājamo aleju sarakstu, kā arī pārskatīt un precizēt ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko dabas pieminekļu robežas, kā arī daži priekšlikumi par jauniem ģeoloģiskajiem un ģeomorfoloģiskajiem pieminekļiem. Taču šie ir jau esoši valsts vai pašvaldības nozīmes dabas pieminekļi, kuriem nosaka valsts aizsardzību. Turklāt to nosaka ainaviskās vai citu vērtību dēļ, nevis saistībā ar kāda biotopa konstatēšanu teritorijā. Šie dabas pieminekļi ir alejas, avoti, stāvkrasti, alas u.c. ģeoloģiski veidojumi.
2017.gadā ir pārskatītas, aktualizētas esošo mikroliegumu robežas, kā arī veidoti jauni mikroliegumi. Tas galvenokārt darīts putnu sugu aizsardzībai, un to skaits ir mērāms desmitos. Precizēt šo jautājumu variet Valsts meža dienestā, kura kompetencē ir mikroliegumu izveidošana un aizsardzība
Kopš ĪADT izveides 90-to gadu beigās par teritorijā esošajiem īpašumiem nav veikta apgrūtinājumu reģistrēšana. Arī zemju īpašnieki nav bijuši ieinteresēti šo jautājumu sakārtot. Salīdzinot un aktualizējot datus dažādu valsts iestāžu datu bāzēs, šobrīd Dabas aizsardzības pārvalde lūdz Valsts zemes dienesta Kadastra informācijas sistēmā aktualizēt informāciju par ĪADT. Līdz ar to daudzviet īpašnieki tikai tagad uzzina par apgrūtinājumiem, lai gan aizsargājamā teritorijā dzīvo un saimnieko jau pārdesmit gadus.
Dabas skaitīšana ir plaša mēroga dabas inventarizācija. Tā dod detalizētu informāciju par biotopu izplatību un kvalitāti, ļaujot šo informāciju salāgot starp valsts iestādēm un to datu bāzēm. Tādējādi ikvienam būs atvieglota dažādu atļauju un saskaņojumu izsniegšana un saņemšana, samazināsies termiņi un izdevumi gan privātīpašniekiem, gan valsts iestādēm.
Līdz šim dabas saglabāšanā tika ievērots piesardzības princips, nosakot teritoriju apsaimniekošanas metodes. Projekta laikā iegūtie salīdzināmie un visu Latviju aptverošie dati ļaus izvērtēt patieso situāciju un pamatoti lemt, kādi tieši dabas saglabāšanas pasākumi veicami, lai sabalansētu dabas saglabāšanas un tautsaimniecības attīstību. Šī projekta uzdevums nav veidot jaunas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas un noteikt kādus ierobežojumus zemju īpašniekiem. Projekta “Dabas skaitīšana” ietvaros nav ierosinātas vai izveidotas jaunas aizsargājamās dabas teritorijas.