Turpināsim* apskatīt aktuālos jautājumus par pieejas maiņu dabas aizsardzības risinājumiem.

Saasinoties vides krīzei pasaulē, oglekļa cenu noteikšana ir metode, kā virzīt un racionalizēt vides aizsardzības pasākumus, lai sasniegtu “neto nulles” emisiju līmeni. Šis politikas instruments, kas ietver oglekļa emisiju novērtēšanu naudas izteiksmē, kā risinājums, pasaulē ir kļuvis pamanāmāks. To ievieš, lai ierobežotu emisiju pieaugošo ietekmi. Risinot oglekļa cenu noteikšanas sarežģītos jautājumus, ir svarīgi saprast procesa starptautisko mērogu.

Apskatā aplūkosim oglekļa cenu noteikšanu pasaulē. Vispirms būtu jāuzsver procesa nozīme ietekmes uz vidi mazināšanā starptautiski. Novērtēsim oglekļa cenu noteikšanas nozīmi, starptautisko centienu koordinēšanas problēmas un būtisko vietu starptautisko vides mērķu sasniegšanā. Jau šobrīd varam novērtēt pārliecinošus pētījumus, kas ilustrē oglekļa cenu noteikšanas efektivitāti.

Oglekļa cenu noteikšana pasaulē

Oglekļa cenu noteikšana nav tikai politisks instruments – tā ir fundamentāla pārmaiņa pieejā dabas aizsardzībai. Šādi ir iespējams internalizēt (angliski: internalization < in- ternalize uzņemt sevī; latīniski: internus iekšējs, vietējs) oglekļa emisiju ārējās izmaksas, efektīvi nosakot cenu par vides degradāciju. Piešķirot naudas vērtību katrai tonnai oglekļa dioksīda, kas nonāk atmosfērā, oglekļa cenu noteikšana rada ekonomisku stimulu indivīdiem, uzņēmumiem un valstīm oglekļa dioksīda emisijas samazināt. Šī tirgū balstītā pieeja saskaņo finansiālās intereses ar vides prasībām, veicinot ilgtspējīgu praksi un resursu atbildīgu apsaimniekošanu. Oglekļa cenu noteikšana būtībā ir paradigmas maiņa, kad dabas saglabāšana kļūst par kolektīvo atbildību, pārsniedzot ģeopolitiskās robežas un veicinot starptatisku pieeju vides saudzēšanai.

Pasaules valstis ir atzinušas vides aizsardzības nozīmi un izvēlējušās dažādas pieejas oglekļa cenu ieviešanai. Attiecīgās stratēģijas atspoguļo katras valsts īpašos apstākļus, ekonomikas struktūras un politikas izvēli. Liela nozīme ir bijusi arī dalībai brīvprātīgā oglekļa tirgus (VCM) dinamikas attīstībā. Parasti tiek izmantotas trīs galvenās metodes:

1. Oglekļa nodokļi

2. Maksimālās robežvērtības un tirdzniecības sistēmas

3. Brīvprātīgais oglekļa dioksīda emisiju mehānisms

Oglekļa nodokļi ir maksa par katru oglekļa emisiju vienību, kas tieši nosaka oglekļa cenu un emitentiem sniedz skaidru informāciju par izmaksām. Turpretī emisiju ierobežošanas un tirdzniecības sistēmas nosaka emisiju ierobežojumus konkrētām nozarēm vai reģioniem. Tiek izsniegtas tirgojamas kvotas, kuras uzņēmumi var pirkt vai pārdot regulētā tirgū. Brīvprātīgais oglekļa tirgus (VCM) piedāvā inovatīvu iespēju brīvprātīgai rīcībai vides jomā un emisiju samazināšanai. Augstas kvalitātes projekti ar papildu ieguvumiem augstāka pieprasījuma dēļ labāku cenu iegūst arī VCM. Visu iepriekšminēto pieeju mērķis ir viens – samazināt emisijas, iespējas ir “elastīgas” un piemērotas dažādiem apstākļiem. Šīs atšķirīgās stratēģijas uzsver oglekļa cenu noteikšanas pielāgojamību, padarot to par daudzpusīgu instrumentu, lai atbalstītu dabiskās vides dažādību un attiecīgas tās īpašās vajadzības globālā mērogā.

Risinājumi globālo oglekļa cenu noteikšanas centienu koordinēšanā

Starptautisko centienu koordinēšana oglekļa cenu noteikšanā ir sarežģīta ģeopolitisko, ekonomisko un vides apsvērumu situācijas dēļ. Daba, kā zināms, robežas nepazīst, tomēr katra valsts tai pievēršas no sava skatpunkta, atspoguļojot valsts iekšējās prioritātes un ekonomiskās intereses. Viedokļu daudzveidība sarežģī mēģinājumus saskaņot oglekļa cenu politiku pasaules mērogā.

Sarunās bieži ir jāpanāk trausls līdzsvars starp atsevišķu valstu suverenitāti un kopīgu atbildību par globālu problēmu. Situāciju neatvieglo nepieciešamība saskaņot valstu ekonomiskās attīstības vajadzības ar rūpnieciski attīstīto valstu emisiju samazināšanas mērķiem. Par īstu izaicinājumu var uzskatīt līgumu izstrādi, kuros ņemtas vērā valstu dažādās vajadzības un iespējas, tai pašā laikā cenšoties panākt vienotu un efektīvu pieeju ekosistēmu aizsardzībai.

Politikas saskaņošana un realizēšana ir koordinētu globālo oglekļa cenu noteikšanas centienu efektivitātes pamatā. Politikas saskaņošana dažādās valstīs ar atšķirīgām ekonomikas struktūrām un prioritātēm ir ļoti sarežģīts uzdevums, kas prasa pārvarēt plaisu starp tirgus virzītu un regulatīvu pieeju. Vienlaikus jānodrošina visaptveroša emisiju samazināšanas un ilgtspējības mērķu sasniegšana. Lai panāktu līdzsvaru, nepieciešamas sarunas un kompromisi.

Vienlīdz svarīgs ir jautājums par politikas realizāciju, jo jebkuras globālās oglekļa cenu noteikšanas sistēmas panākumi ir atkarīgi no stingriem mehānismiem, kas nodrošina atbilstību. Bez efektīvas politikas īstenošanas oglekļa emisiju pārvirze (emisijas ietilpīgas rūpniecības nozares pārceļas uz reģioniem, kuros ir ne tik stingri noteikumi) var apdraudēt visus centienus. Nodrošināt, lai valstis ievērotu saistības un atbildētu par neatbilstības sekām, ir sarežģīts uzdevums, kas prasa rūpīgu izstrādi un starptautisku sadarbību. Gan saskaņošana, gan realizācija ir būtiskas, lai globālās oglekļa cenu noteikšanas iniciatīvas būtu dzīvotspējīgas un ietekmīgas.

Oglekļa cenu noteikšana kā galvenais instruments starptautisko vides mērķu sasniegšanai

Oglekļa cenu noteikšanai ir būtiska nozīme, lai sasniegtu starptautiskos vides mērķus, jo īpaši Parīzes nolīgumā iekļautās prasības. Parīzes nolīgumā ir noteikti vērienīgi mērķi globālās temperatūras paaugstināšanās ierobežošanai. Oglekļa cenu noteikšana ir šo centienu pamatā. Nosakot oglekļa emisijām reālu monetāru cenu, tā būtībā saskaņo ekonomiskās intereses ar vides prasībām. Tas rada finansiālu stimulu privātpersonām, uzņēmumiem un valdībām samazināt oglekļa dioksīda emisijas, vienlaikus “radot” ieņēmumus, kurus var novirzīt ilgtspējīgām un zema oglekļa dioksīda emisiju līmeņa iniciatīvām. Parīzes nolīguma panākumi ir atkarīgi no valstu spējas sasniegt emisiju samazināšanas mērķus, oglekļa cenu noteikšana ir spēcīgs, tirgus virzīts mehānisms, kas veicina progresu šo mērķu sasniegšanā.

Izmērīt un samazināt savu oglekļa dioksīda pēdu

Oglekļa cenu noteikšana būtībā stimulē emisiju samazināšanu, ieviešot finansiālas izmaksas par oglekļa dioksīda un citu siltumnīcefekta gāzu emisiju. Ja emitentiem ir jāmaksā par savām emisijām, tiem ir spēcīgs ekonomisks motīvs meklēt oglekļa emisiju ziņā efektīvākus procesus, ieviest tīrākas tehnoloģijas un ieguldīt atjaunojamos enerģijas avotos. Būtībā tas maina vides saudzēšanu no morāla pienākuma par ekonomisku motivāciju.

Uzņēmumi, kuru mērķis ir saglabāt konkurētspēju pasaulē, kurā oglekļa emisijas ir ierobežotas, aktīvi meklē veidus, kā samazināt emisijas, lai līdz minimumam samazinātu oglekļa nodokli, samazinātu emisijas kvotu iegādes izmaksas vai iegūtu priekšrocības, kas saistītas ar samazinātu oglekļa dioksīda emisiju nospiedumu, iesaistoties Brīvprātīgajā oglekļa tirgū (VCM). Šī daudzpusīgā pieeja veicina inovāciju, sekmē energoefektivitāti un veicina pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni. Šie centieni ir būtiski, lai sasniegtu starptautiskos vides mērķus un nodrošinātu ilgtspējīgu nākotni, jo tie ne tikai samazina emisijas, bet arī veicina plašākas vides rīcības iniciatīvas, tostarp brīvprātīgu emisiju samazināšanu VCM.

Efektīvas oglekļa cenas noteikšanas piemēri

Lai ilustrētu oglekļa cenu noteikšanas praktisko pusi, jāpievēršas pārliecinošiem pētījumiem, kas sniedz “taustāmus” pierādījumus par pozitīvajiem rezultātiem. Šie piemēri parāda oglekļa cenu noteikšanas iniciatīvu mehānismus, ietekmi un īstenošanas iespējas, sniedzot vērtīgu ieskatu to veiksmīgā īstenošanā.

Britu Kolumbijas (Kanāda) oglekļa nodoklis

Britu Kolumbija 2008. gadā ieviesa “finansiāli neitrālu” oglekļa nodokli, nosakot nodokli oglekļa emisijām un vienlaikus samazinot citus nodokļus. Oglekļa nodoklis ir ne tikai veicinājis ievērojamu oglekļa emisiju samazinājumu, bet arī pierādījis “neitralitāti”, topot par paraugu tam, kā īstenot oglekļa cenu noteikšanu bez papildu finansiālā sloga nodokļu maksātājiem. Britu Kolumbijas emisijas ir pastāvīgi samazinājušās, kas liecina par šīs pieejas efektivitāti.

Eiropas Savienības emisiju tirdzniecības sistēma (ES ETS)

ES ETS ir viena no pasaulē lielākajām emisiju ierobežošanas un tirdzniecības sistēmām, kas aptver dažādas nozares. Tā piešķir uzņēmumiem emisiju kvotas un ļauj tirgot šīs kvotas ES tirgū.

ES ETS ir bijusi būtiska nozīme emisiju samazināšanā ES. Tā ir veicinājusi inovācijas, sekmējusi tīrākas tehnoloģijas un parādījusi, kā ar reģionālu emisiju ierobežošanas un tirdzniecības sistēmu var efektīvi sasniegt emisiju samazināšanas mērķus, vienlaikus saglabājot ekonomikas izaugsmi.

Kalifornijas emisiju ierobežošanas un tirdzniecības programma

Kalifornijas emisiju ierobežošanas un tirdzniecības programma attiecas uz dažādu nozaru, tostarp elektroenerģijas ražošanas, rūpniecības un transporta, emisijām. Tā nosaka kopējo emisiju maksimālo apjomu un ļauj uzņēmumiem pirkt un pārdot emisiju kvotas.

Programma ir sekmīgi samazinājusi emisijas, gūstot ieņēmumus tīras enerģijas iniciatīvām un ilgtspējīga transporta projektiem. Tā parāda, kā oglekļa cenu noteikšanu var integrēt plašā vides stratēģijā, vienlaikus veicinot gan emisiju samazināšanu, gan ekonomikas attīstību.

Norvēģijas oglekļa nodoklis naftas un gāzes ieguvei jūrā

Norvēģija piemēro oglekļa nodokli emisijām no naftas un gāzes nozares jūrā, veicinot emisiju samazināšanu un tīrāku tehnoloģiju izstrādi nozarē.

Norvēģijas pieeja parāda, ka oglekļa cenu noteikšanu ir iespējams ieviest konkrētās nozarēs, pat, ja emisijas ir ievērojamas. Tā saskaņo ekonomiskās intereses ar vides aizsardzības mērķiem, parādot, kā mērķtiecīga oglekļa cenu noteikšana var veicināt pārmaiņas nozarēs.

Brīvprātīgais oglekļa tirgus (VCM) – katalizators dabā balstītai rīcībai vides jomā

VCM ir dinamisks vides jomā, uzsverot dabā balstītus projektus, piemēram, mežu atjaunošanu, apmežošanu un mitrāju atjaunošanu. Tas ļauj uzņēmumiem investēt projektos, kas atbilst to vērtībām. Šis tirgus ir saistošs dažādām nozarēm, tostarp aviācijai, transportam, tehnoloģijām un viesmīlībai. Šīs nozares aktīvi piedalās un brīvprātīgi iegādājas oglekļa kredītus no dabas projektiem, ļaujot tām kļūt oglekļa ziņā neitrālām, vienlaikus veicinot ilgtspējīgus risinājumus, kas atbilst globālajiem vides mērķiem. Rezultātā VCM dod iespēju dažādu nozaru uzņēmumiem tieši iesaistīties vides aizsardzības pasākumos, veicinot videi draudzīgāku un ilgtspējīgāku nākotni.

Aviācijas nozare, piedaloties VCM, ir spērusi ievērojamus soļus oglekļa emisiju samazināšanas virzienā. Šī apņemšanās ir plašāka par normatīvajām prasībām, atspoguļojot nozares apņēmību saskaņot savu darbību ar starptautiskajiem vides mērķiem un veicināt ilgtspējību. Brīvprātīgi iegādājoties oglekļa kredītus, aviācijas nozare samazina oglekļa dioksīda emisijas apjomu un spēlē būtisku lomu, atbalstot dabā balstītus risinājumus un emisiju samazināšanas projektus visā pasaulē. Aviācijas un citu nozaru aktīva iesaistīšanās VCM uzsver šī tirgus nozīmi, lai sasniegtu videi draudzīgāku nākotni.

Šajā oglekļa cenu noteikšanas izpētē aplūkotie pētījumi ir snieguši pārliecinošus pierādījumus par tās kā instrumenta efektivitāti, lai iesaistītu dažādu nozaru parstavjus vides jautājumu risināšanā. Sākot ar Britu Kolumbijas oglekļa nodokli, kas ir neitrāls no ieņēmumiem, un beidzot ar ES ETS, Kalifornijas emisiju ierobežošanas un tirdzniecības programmu un Norvēģijas oglekļa nodokli naftas un gāzes ieguvei jūrā, katrs piemērs uzsver oglekļa cenu noteikšanas pozitīvo ietekmi. Šīs iniciatīvas ir sekmīgi samazinājušas emisijas, veicinājušas ilgtspēju un parādījušas oglekļa cenu noteikšanas mehānismu ieviešanas potenciālu dažādos reģionos un nozarēs. Kopā tās spilgti parāda, kā oglekļa cenu noteikšana var kļūt par katalizatoru pārmaiņām ceļā uz nulles neto emisiju līmeni un zaļāku ekonomiku.

Oglekļa cenu noteikšana ir neaizstājams elements, risinot nepieciešamību saglabāt dabu nākotnei. Tas nav tikai politikas instruments, bet gan domāšanas un rīcības maiņa, kas veicina atbildīgu vides pārvaldību globālā mērogā. Oglekļa cenu noteikšanas nozīme sniedzas pāri valstu robežām, lai vienotu starptautisko sabiedrību kopīgā darbā. Tā ir būtiska, lai sasniegtu starptautiskos vides mērķus, un piedāvā ceļu uz ilgtspējīgāku un videi draudzīgāku pasauli.

Lai efektīvi īstenotu saistības vides jomā, nepieciešama sadarbība pasaules mērogā. Valstīm obligāti jāturpina balstīties uz oglekļa cenu noteikšanas iniciatīvu panākumiem, daloties zināšanās un paraugpraksē. Valstīm jāvienojas par starptautiskiem līgumiem, kas veicinās taisnīgus un ilgtspējīgus risinājumus. Arvien vairāk savstarpēji saistītajā pasaulē ceļā uz ilgtspējīgu nākotni ir nepieciešama kolektīva rīcība. Oglekļa cenu noteikšana ir stūrakmens centienos mazināt vides krīzi pasaulē.
* Sākums https://www.zemeunvalsts.lv/oglekla-dioksida-cenu-noteiksanas-principi-ka-tie-darbojas