Mežos biežāk sastopamās sugas reti kad piemin ziņu vai informatīvu rakstu virsrakstos, lai gan tām ir liela nozīme ekosistēmās. Viena no īpaši vērtīgām sugām ir mellenes. Rakstā par pieciem faktiem, kas parāda, kāpēc šī Ziemeļvalstu mežu tumšzilā pērle ir vērtīga gan cilvēkiem, gan dabai.

1. Bioloģiskās daudzveidības rādītājs
“Mellenes mežā ir ļoti svarīga suga, jo ar tām barojas daudzi zīdītāji, sākot ar lāčiem, beidzot ar stirnām, tās lieto arī kurmji un kukaiņi,” portālam forest.fi, runājot par bioloģiskās daudzveidības jautājumiem, skaidro Somijas Dabas resursu institūta (Luke) programmas direktore profesore Anne Tolvanena (Anne Tolvanen).

Vaccinium myrtillus patīk ziemeļu reģiona skujkoku meži, tās sastopamas boreālajā un subarktiskajā veģetācijas zonā gan Eiropā, gan Āzijā, gan Ziemeļamerikā. Tas ir zems puskrūms, kura saldās, tumši zilās ogas Somijā nogatavojas jūlija beigās.

Pavasarī ziedošās mellenes ir nozīmīgs barības avots dažādiem apputeksnētājiem, jo īpaši kamenēm. Apputeksnētāju populācijas samazināšanās rada bažas daudzviet pasaulē. Lai palīdzētu apputeksnētājiem, Somijas saimnieciskajiem mežiem ir izstrādāti īpaši norādījumi. 

2. Meža apsaimniekošanas motivētājs
Pirms dažiem gadiem somus satrieca ziņa, ka mellenāju platības sarūk. Laikrakstu virsraksti vēstīja, ka to atradnes ir sarukušas turpat par 50%, salīdzinot ar pagājušā gadsimta 50. gadiem. Par melleņu izzušanas iemesliem tika minēti izcirtumi, augsnes apstrāde un šim augam pārāk blīvi saaugušie meži. Saskaņā ar Luke informāciju, laikposmā no pagājušā gadsimta 50. līdz 80. gadiem melleņu platības ir samazinājušās, no 1995. gada tām atkal pieaugot.

Kopš 90. gadiem tiek izmantotas vieglākas augsnes apstrādes metodes un melleņu atradnes vismaz Somijas dienvidos ir “atdzīvojušās”. Meža un purvu veģetācijas inventarizācijā, ko nodēvēja par “Melleņu inventarizāciju” (Operation Bilberry), tika pārbaudīti 3000 parauglaukumi visos Somijas reģionos. Rezultāti būs pieejami līdz 2023. gada beigām.

“Mellenes mežos (pēc izcirtumiem un meža atjaunošanas) atgriezīsies ātrāk, ja netiks izjaukts to pazemes sakņu tīkls, apstrādājot augsni. Līdz pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem pietiekami izplatītas bija invazīvas augsnes apstrādes metodes, piemēram, ecēšana. Mūsdienās nepārprotami izplatītāka ir mazāk invazīvā pacilu veidošana,” raksta profesore Raisa Mäkipää.

“Izstrādājot meža apsaimniekošanas metodes, nepieciešama jaunākā informācija par izmaiņām meža un purvu veģetācijā, lai tās būtu ilgtspējīgākas un bioloģiskajai daudzveidībai draudzīgākas,” saka profesore Mäkipää.

3. Labvēlīgas veselībai 
Pētījumos konstatēts, ka melleņu ogas labvēlīgi ietekmē veselību. Ogās ir daudz C un E vitamīna un šķiedrvielu. Pētījumi liecina, ka mellenes var uzlabot acu veselību un mazināt, piemēram, vieglus iekaisumus. Vairāku pētījumu rezultāti liecina, ka melleņu lietošana uzturā var uzlabot atmiņu.

Iepriekšminēto melleņu ogu ietekmi uz veselību pamato ar polifenola savienojumiem, kurus tās satur lielā daudzumā (tā minēts Luke kopsavilkumā). Tipiskākā polifenolu grupa, ko satur mellenes, ir antocianīni, kas pieder antioksidantu apakšgrupai (flavonoīdiem). Savvaļas mellenes tos satur piecas reizes vairāk nekā kultivētās mellenes.

4. Bioloģiskas un viegli pieejamas
Jūlijā un augustā, ja kārojas mellenes, atliek paņemt spaini un doties uz mežu. Somijā tas ir ikdienišķi. Melleņu un citu meža ogu vākšana ir atļauta visos mežos, pamatojoties uz brīvas pārvietošanās principu, neatkarīgi no tā, vai mežs ir privātīpašumā esošs saimnieciskais mežs, vai nacionālais parks.

Vasaras sākumā plašsaziņas līdzekļi informē par ogu ražu. Šogad ir bažas, ka melleņu ziedēšanas laikā pieredzētās aukstās naktis gaidāmo ražu ir noplicinājušas. Precīzāku prognozi Luke publicē ap Jāņiem.

Somi ogas ievāc un sasaldē, lai izmantotu tās arī ziemā, savukārt, skolēni var nopelnīt, ogas pārdodot. Ienākumi no pašievāktām ogām līdz noteiktai ienākumu robežai ir atbrīvoti no nodokļiem. Runā, ka labākie un čaklākie ogu vācēji šādi var nopelnīt pat tūkstošiem eiro.

Lielāko daļu ogu ražas Somijas mežos cilvēki gan ir atstājuši novārtā. Somijā ir ļoti daudz mežu, bet no meža ogu ražas tiek novākta mazāk nekā desmitā daļa. Somijas Pārtikas pārvaldes statistikas dati liecina, ka 2022. gadā ievākti 9,4 miljoni kilogramu melleņu.

Tiek uzskatīts, ka komerciālais pieprasījums varētu būt daudz lielāks, jo Somijā vairāk nekā 90% ogu un sēņu var ievākt platībās, kas klasificējamas kā bioloģiskās. Jāpiebilst gan, ka līdz šim tikai neliela daļa šo platību ir oficiāli klasificētas kā bioloģiskās.

5. Gardas
Vislabāk mellenes ēst svaigas. Tās ir lieliska sastāvdaļa dažādos sacepumos un desertos, kā arī ievārījumos un jogurtos. Tradicionālākie somu gardumi no mellenēm ir melleņu pīrāgs un melleņu aukstā zupa.

Runājot par saldētām mellenēm, kas atrodas vai nu pašu saldētavā, vai nopirktas veikalā, Somijā labi zināmā Martas asociācija (Martha Association, bezpeļņas organizācija, kas ir pazīstama ar sabiedrības izglītošanu dažādos mājsaimniecības jautājumos) iesaka atkausēt ogas, aplejot tās ar verdošu pienu.

Melleņu lapas, savukārt, var izmantot salātos vai zāļu tējās, tās tradicionāli izmantotas dažādu slimību ārstēšanai.
Izmantota Vilma Issakainen fotogrāfija oriģinālrakstam un zemeunvalsts.lv fotogrāfija
https://forest.fi/article/five-facts-about-the-bilberry-not-only-superfood-but-also-a-biodiversity-indicator/#b5ae0bbe