Ļoti nedaudzi pasaules nostūri mūsdienās ir cilvēka darbības neskarti. Viena no šādām teritorijām – Teiču dabas rezervāts – atrodama Latvijā. Latvijas Hidroekoloģijas institūta pētnieki zinātniska projekta ietvaros jau divus gadus pēta septiņus Teiču rezervāta ezerus. Projekts dod zinātniekiem iespēju “ceļot laikā” – pētījumi šajos neskartajos ezeros ļauj izprast, kā ezeru ekosistēmas funkcionēja pirms cilvēka iejaukšanās, Latvijas Radio raidījumam “Pēcpusdiena” stāstīja pētnieks un bioloģijas doktors Matīss Žagars.
Rezervāta teritorija, kas slēgta apmeklējumam, aptver 19 tūkstošus hektāru sūnainu purvu, kur katrā solī iestieg kājas un uz šeit iemaldījušos cilvēku neizpratnē nolūkojas aļņi un dzērves.
Teiču purvs ir kā noslēpumiem pilns dzīvs organisms, tas nerimtīgi aug un attīstās – sūnas aug strauji, tām atmirstot, veidojas slānis, uz kura aug nākamā purva kārta. Jaunie sūnu slāņi spiež uz vecajiem, un purvs, laikam ejot, plaisā. Plaisās pēdējo 2000–3000 gadu laikā izveidojušies ezeri. Kopā Teičos tādu ir 18. (...)