Zaļā ceturtdiena Francijā bija vēl viena protesta un streiku diena pret valdības pensiju reformu, kas līdz 2030. gadam paredz palielināt pensionēšanās vecumu no 62 līdz 64 gadiem.

Plāns, kura mērķis ir panākt, lai francūži strādātu ilgāk, paredz arī 43 darba gadus, lai 64 gadu vecumā nopelnītu pilnu pensiju – pretējā gadījumā darba ņēmējiem būtu jāgaida līdz 67 gadu vecumam. 

Šis noteikums stāsies spēkā līdz 2027. gadam, savukārt, likumā noteiktais pensionēšanās vecums katru gadu, sākot ar 2023. gada septembri, pieaugs par trim mēnešiem, desmitgades beigās sasniedzot 64 gadu robežu.

Valdība apgalvo, ka reforma ir nepieciešama, lai Francijas pensiju sistēma būtu finansiāli ilgtspējīga, jo valsts iedzīvotāji noveco. Opozīcija un arodbiedrības aktīvi aicina rast citas iespējas, piemēram, likt uzņēmumiem un turīgajiem maksāt vairāk, lai finansētu pensiju sistēmu.

Strīdīgais plāns tika virzīts caur parlamentu bez balsojuma, tagad to izskata Konstitucionālā padome, kas 14. aprīlī paziņos, vai tā apstiprina visu tekstu, vai tikai tā daļu, kas ir pēdējais solis, pirms likums var stāties spēkā. (...)

Kāds ir pašreizējais priekšlaicīgās un likumā noteiktais pensionēšanās vecums Eiropā?

Likumā noteiktā pensionēšanās vecuma definīcijas dažādās valstīs atšķiras. Saskaņā ar OECD datu kopu un ziņojumu “Pensijas īsumā” (Pensions at a Glance) katrā valstī ir atšķirīga prakse atkarībā no pensijas veida. Abos ziņojumos izmantoti 2020. gada dati – jaunākie pieejamie dati, kuros analizēts pašreizējais un nākotnes pensionēšanās vecums personām, kas uzsākušas darba attiecības 22 gadu vecumā.

Dažos gadījumos ziņojumā nav norādīts dzimums, kas nozīmē, ka pensionēšanās vecums vīriešiem un sievietēm šajās valstīs var būt vienāds.

Pašreizējais pensionēšanās vecums ir divu veidu: priekšlaicīgs un standarta. Saskaņā ar ESAO ziņojumu priekšlaicīgas pensionēšanās vecums vīriešiem svārstās no 59 gadiem Lietuvā līdz 63,7 gadiem Vācijā. Sievietēm tas svārstās no 58 gadiem Lietuvā līdz 63,7 gadiem Vācijā.