Nomedījām pēdējo šīs sezonas briežu teļu un iekšas izliku pievilināšanas vietā. Nākamajā dienā ap pulksten 15.30 pie iekšām atnāca… lūsis. Un tas tikai 150 metru no tuvākās mājas… Lūsis tur pavadīja trīs stundas. Tad aizgāja, lai pēc pusnakts atkal atgrieztos uz kādu stundu. Kamera fiksēja arī kašķainu lapsu, ko veiksmīgi nomedīju un utilizēju. Notikušo pārrunāju ar citiem medniekiem. Ļoti iespējams, ka kaķu pazušana nav tik daudz saistīta ar lapsām, cik lūšiem. Tuvumā esošo mastu mēs arī dēvējam par Lūšu mastu. Kad vēl bija atļautas lūšu medības, tajā arī pats nomedīju savu pirmo lūsi. Vēl vienu mazliet tālāk. Lūšu mežā ir daudz.

To, ka lūši barības meklējumos tuvosies cilvēku mitekļiem pēc lūšu medību aizlieguma, varēja gaidīt. Plēsējs, nespējot atrast barību mežā, ir spiests to meklēt citur. Nejūtot briesmas no cilvēka, tas ķer to, ko var noķert. Savukārt faktu, ka lūši ar vien biežāk nonāk cilvēku mājokļu tuvumā var izskaidrot tikai ar lielo populācijas blīvumu. Lūsis ir uzmanīgs, taču tajā pašā laikā arī ļoti spēcīgs un veikls plēsējs... (...)