Jaunākajos Pasaules Bankas ziņojumos Eiropas gatavība klimata pārmaiņām tiek raksturota kā karsts haoss.
Saskaņā ar nesenu bankas ziņojumu ar klimatu saistītās problēmas Eiropai pagājušajā gadā izmaksāja vairāk nekā 77 miljardus eiro. Izmaksas var samazināt, izmantojot precīzākus datus un finansēšanas stratēģijas. Ziņojumi, ko maija vidū publicēja Pasaules Banka (sadarbībā ar Eiropas Komisiju), rāda satraucošu ainu par Eiropas gatavību turpmākajos gados tikt galā ar klimata pārmaiņu sekām.
Viens no nepatīkamākajiem secinājumiem: līdz 2030. gadam Eiropas Savienība varētu zaudēt septiņus procentus no tās IKP, lai risinātu klimata pārmaiņu radītās problēmas.
Ziņojumā norādīts, ka 2023. gads Eiropā bijis karstākais gads, ar klimata pārmaiņām saistītie laikapstākļi izmaksājuši vairāk nekā 77 miljardus eiro. Un, lai gan Eiropas valstis veic nozīmīgus pasākumus, lai sagatavotos klimata pārmaiņu sekām, secināts, ka jādara vairāk – jo īpaši kritiski svarīgās nozarēs, piemēram, tajās, kas nodrošina neatliekamās palīdzības pakalpojumus.
Piemēram, pusē ES dalībvalstu ugunsdzēsības stacijas atrodas teritorijās, kurās ir vairāk nekā viens iespējamo dabas katastrofu apdraudējums. Šāda neatliekamās palīdzības dienestu nepietiekama sagatavotība jau ir radījsui sekas, skaidro Pasaules Bankas vecākā katastrofu seku likvidēšanas speciāliste Zuzana Stanton-Geddes.
Grieķijā 2023. gada meža ugunsgrēku laikā no Aleksandrupoles slimnīcas nācās evakuēt pacientus, jo tā atradās ugunsgrēku zonā, savukārt, 2021. gada plūdu laikā Vācijā līdzīgu iemeslu dēļ ugunsdzēsēju stacijas nestrādāja (arī atradās stihijas zonā).
“Ziņojums liecina, ka kritiski svarīga infrastruktūra, piemēram, ugunsdzēsēju depo un policijas iecirkņi, slimnīcas, skolas, ceļi un elektrolīnijas, bieži atrodas teritorijās, kas ir neaizsargātas pret vairākiem apdraudējumiem, tostarp plūdiem, meža ugunsgrēkiem, zemestrīcēm un zemes nogruvumiem,” teica Zuzana Stanton-Geddes, piebilstot: “Eiropas politikas veidotājiem ir ļoti svarīgi sagatavoties iespējamiem katastrofām un klimata satricinājumiem. Bankas ziņojumi sniedz nepieciešamos datus un pierādījumus, lai uzlabotu gan gatavību iespējamajām katastrofām, gan iedzīvotāju noturību pret dažādiem klimata satricinājumiem.”