Pasaulē pieaug ļoti spēcīgu meža ugunsgrēku skaits un apmērs, šo arvien pieaugošo problēmu daļēji skaidro ar tradicionālo lauksaimniecības zemju pamešanu.

Mežu ugunsgrēki ir kļuvuši par murgu visā pasaulē, turklāt, ne tikai vasarā. Tā ir problēma, kas saasinās ar tā dēvēto sesto ugunsgrēku paaudzi jeb plašiem meža ugunsgrēkiem, kuri sausuma un globālās sasilšanas dēļ kļust postošāki un grūtāk dzēšami.

Piemēram, Spānijā 2023. gada pirmajā pusgadā izdega vairāk nekā 65 000 hektāru, kas ir 55% no visā Eiropas Savienībā izdegušās zemes šai laika periodā. Pēc kopējās izdegušās platības Spānija ir pirmajā vietā, tai seko Francija ar 21 273 izdegušiem hektāriem, Rumānija ar 19 909 ha un Portugāle ar 7 061 ha.

Pamestas lauksaimniecības zemes

Ugunsgrēki Pireneju pussalā, galvenokārt, ir iznīcinājuši krūmājus un atklātus mežus. Problēma ir saistīta ar tradicionālo lauksaimniecības zemju un lauku vides pamešanu. Rauls Arias (Raúl Arias) ir meža aizsardzības speciālists no Mursijas reģiona Spānijas austrumos.

“Klimata pārmaiņu dēļ un lauku vides pamešanas dēļ, ugunsgrēki kļūst spēcīgāki un izceļas biežāk... Mums ir arī lieli sausuma periodi,” viņš skaidro. 

“Lielākais darbs un ieguldījums ir ir profilaksē, kas aizņemt pat vairāk laika nekā dzēšanas darbi. Kāpēc? Mums ir jārada pārrāvumi vai spraugas mežos un jāveicina tās meža biomasas izmantošana, kas mums ir, lai samazinātu ugunsgrēkiem to dabisko degvielu.”

Kanādas ugunsgrēku sekas

Kanādā joprojām ir aptuveni 400 aktīvu ugunsgrēku, kuru dūmi un apjomīgie oglekļa monoksīda izmeši ir sasnieguši pat Portugāli un Spāniju otrpus okeānam. Kā norāda ES Ugunsdzēsēju federācijas pārstāvis Petrs Olejseks (Petr Olejsek), šai problēmai ir globālas sekas un to risināšanai ir nepieciešama sadarbība.
Lasīt rakstu