zemeunvalsts.lv piebildes
1. Raksta oriģinālnosaukums* ir “Vislabāk vest caur Poliju un Latviju. Viņi uzdod vismazāk jautājumu”. To komentējot, Latvijas Kokrūpniecības federācijas vadītājs Kristaps Klauss Twitter jautā:
“Lai arī €2,4 milj. uz €1,2 mljrd. importa fona ir nieks, tā ir riebīga darvas pile. Tas ir tas pats, kas ar trim matiem zupā – trīs nav daudz, bet zupā – pārlieku daudz. Tomēr nesaprotu, kādēļ virsrakstā pieminēta Latvija, ja, piemēram, Lietuvā ir 4x vairāk šo riebeklību.”
2. Lai saprastu jautājuma būtību, nepieciešams izlasīt visu rakstu, iedziļināties grafiskajos attēlos un izlasīt K. Klausa komentāru.
(...) Kas notiek Latvijā
Re:Baltica muitā noskaidroja, ka nepietiekami skaidru izcelsmes dokumentu dēļ līdz šim tikai trim kravām liegts šķērsot Latvijas – Krievijas robežu. Viena no tām bija tranzīta krava no Kazahstānas uz Poliju. Amatpersonas pamanīja, ka pavaddokumenti satur informāciju par Krievijas uzņēmumu. Kādai koksnes granulu kravai no Kirgizstānas atteikta muitas procedūra, jo atklājās, ka preču patiesā izcelsmes valsts ir Baltkrievija. Savukārt trešā bijusi granulu krava no Kazahstānas, taču muita atteicās precizēt tās noraidīšanas iemeslus.
Arī Valsts meža dienests (VMD) Re:Baltica uzsvēra, ka apzinās – “nelegālā kokmateriāla importa problēma diemžēl pastāv”. Dienests esot identificējis dažus aizdomīgus gadījumus, bet uzlūko to kā “riska importu”, nevis sankciju apiešanu, un turpinot izmeklēšanu. “Ņemot vērā, cik daudz Latvijā iepriekš ienāca produkti no Krievijas un Baltkrievijas, tad nav jābrīnās arī par legālu importu no citām trešajām valstīm,” uzsver iestāde.
Uz jautājumu, vai pēkšņais importa pieaugums no Kazahstānas un Kirgizstānas Latvijā ir tieši saistīts ar sankciju apiešanu, muita Re:Baltica atbildēja izvairīgi. Tāds risks esot, bet šai produktu grupai pievēršot pastiprinātu uzmanību un, ja atklāj neatbilstības, pāri robežai nelaiž. Taču esot jāņem vērā, ka “kopumā aizliegt preču ievešanu no valstīm, kuras nav pakļautas sankcijām, nav pamatojuma”.
Skatīt visu rakstu
Latvijas Kokrūpniecības federācijas vadītāja Kristapa Klausa skaidrojums
Paldies Re:Baltica par tēmas “pacelšanu” (sankciju apiešana). LETA saņēma no manis emocionālāku skaidrojumu, šodien nopietnāk paanalizēju Latvijas importu no “aizdomīgajām valstīm. Īsais secinājums – vairumā gadījumu “caurumi” nav robežā, bet normatīvajos aktos.
Skaitļu atšķirība no Re:Baltica visticamāk skaidrojama ar datu avotiem. Es izmantoju Centrālās Statisktikas pārvaldes datus, rakstā, šķiet, ir Eurostat dati. Novirzes tajos nav būtiskas. Mans “neobjektīvais” vērtējums: sarkans – apietas sankcijas; dzeltens – sankcijas nav apietas, bet pārkāpts EUTR; zaļš – tā var arī būt.
Sankcijas strādā. RU/BY meža nozare ir panīkusi, nesot līdzi strauju cenas kritumu. Savukārt, RU izraisītā enerģētikas krīze strauji pacēla enerģētikas resursu cenas Eiropas savienībā, t. sk., kurināmajai koksnei. Negodīgiem tirgotājiem ir liels ekonomiskais kārdinājums krāpties.
Par dzelteno. Izcelsmes valsts ir tā, kur produkts saražots, nevis no kuras nākusi izejviela. Ražojot paletes no RU/BY dēļiem vai tos profilējot, par izcelsmes valsti kļūst pārstrādes valsts. Šai gadījumā ir pārkāpts EUTR, kas liek izsekot visai koksnes piegādes ķēdei un liedz izmantot RU/BY koksni.
Par durvīm – izskatās, ka runa ir par vienu kravu, un pilnīgi iespējams, tas ir kāds nišas produkts. Savukārt, bērza saplāksni Kazahstānā ražo. “Baigi štruntīgu”, bet ražo. Tikpat iespējams, ka ir “pārbrendots” BY saplāksnis. Bet (!!!!) bez kravas apskates neko nevar secināt.
Muitas pienākums būtu apturēt “sarkanos” produktus, “dzeltenos” tā nevar apturēt, bet par tiem var ziņot EUTR uzraugošajai iestādei, savukārt, “zaļie” vai nu ir pilnīgi legāli, vai krāpniecība var nākt gaismā nosūtītāja stulbuma dēļ, vai arī, veicot ekspertīzi.
Meža nozare nosoda krāpšanos un uzskata, ka tas nav tikai vienkāršs likumpārkāpums, bet gan noziedzīga rīcība pret mūsu pašu drošību! Jāatzīmē, ka sankcijas pārkāpj nevis LV vai ES kokrūpniecības uzņēmumi, bet tirgotāji, kas krituši kārdinājumā izmantot lielo (pat milzīgo) cenu starpību.
Izmantota Pixabay fotogrāfija