Mežu apsaimniekošanai Eiropā ir nepieciešama ilgtermiņa un ilgtspējīga pieeja, kas ļautu pārvarēt pašreizējo koncentrēšanos uz peļņu īstermiņā. Jaunajā EFI (European Forest Institute) ziņojumā detalizēti izklāstīts, kā vislabāk pārvaldīt oglekļa audzēšanu – lauksaimniecības prakses kopumu, kas palīdz uzņemt un uzglabāt oglekļa dioksīdu augsnē un augos –, lai maksimāli palielinātu tās klimata potenciālu un mazinātu pieaugošo meža ugunsgrēku risku.
Jaunajā EFI ziņojumā Carbon Farming in The European Forestry Sector (Oglekļa apsaimniekošana Eiropas meža nozarē) parādīts, kā ES meži, kas aizņem 40% sauszemes platības, var palielināt savu ilgtermiņa oglekļa piesaistes spēju un palīdzēt ES blokam sasniegt mērķi līdz 2050. gadam kļūt oglekļa neitrālam.
Tas ir atkarīgs no viena svarīga faktora – atteikšanās no īstermiņa peļņas gūšanas prakses. Tā kā gandrīz puse Eiropas mežu pieder privātīpašniekiem, mežu īpašnieki ir labāk jāmotivē, lai par prioritāti noteiktu mežu apsaimniekošanu ilgtermiņā. Ieviešot noteikta veida pagaidu oglekļa kredītus, kas ņem vērā oglekļa uzkrājumu pagaidu raksturu dabiskajās ekosistēmās un ko katru gadu mēra atkārtoti, īpašnieki varētu iegūt kapitālu, lai atteiktos no prakses, kas nodrošina ātru finansiālu ieguvumu, bet degradē vidi, piemēram, mežizstrādes vai platību atmežošanas.
Tommaso Chiti, Toskānas Universitātes profesors: “Pagaidu oglekļa kredītu mērķis ir risināt problēmu, ar ko dažkārt saskaras dabā balstīti risinājumi, proti, oglekļa uzglabāšana nav pastāvīga, piedāvājot oglekļa kredītus par oglekļa uzglabāšanu viena gada laikā. Tā vietā, lai veiktu vienreizējus avansa maksājumus, pagaidu oglekļa kredītu elastīgums un atkārtojamība nodrošina, ka kredīts precīzi atspoguļo piesaistītā oglekļa daudzumu, palielinot uzticību un pārredzamību oglekļa tirgus pircēju vidū.”
Ziņojumā ieteikts, ka uz laiku piešķirti oglekļa kredīti būtu jāizmanto kā finansiāls ieguldījums klimata pasākumos, nevis kā kompensējošs instruments. Ziņojumā ieteikts arī paplašināt ģeotelpisko uzraudzību un trešo personu veikto verifikāciju, lai nodrošinātu, ka oglekļa kredīti, kas iegūti no oglekļa lauksaimniecības projektiem, patiesi atspoguļo ieguvumus klimata jomā.
Secināts, ka mežu atjaunošana un ieaudzēšana – apmežošana – ir visefektīvākā metode, lai ilgtermiņā uzkrātu vairāk oglekļa. Koku sugu dažādošana, mežizstrādes periodu pagarināšana, agromežsaimniecība un mitrāju apsaimniekošana ir atzītas par svarīgām metodēm, lai novērstu neilgtspējīgas zemes izmantošanas prakses ietekmi, kas degradējusi vairāk nekā 60-70% Eiropas augsnes.
Dr. Ana Rey, Spānijas Zinātnes padomes pārstāve: “Meži ir vislabākā dabiskā CO₂ aizvākšanas tehnoloģija, kāda mums ir pieejama; cīņā ar klimata pārmaiņām tos arvien vairāk apdraud ugunsgrēki, sausums un vētras. Pašlaik lielākā daļa Eiropas mežu tiek apsaimniekoti koksnes ražošanai, un oglekļa dioksīda piesaistes ieguvumi ir tikai papildu peļņas gūšana īstermiņā, nevis ilgtermiņa veselības un noturības saglabāšana. Mežiem ir jābūt visaugstākajai prioritātei, lai tie spētu saglabāt bioloģisko daudzveidību, būt par svarīgu ūdens krātuvi un uzlabot gaisa kvalitāti cilvēkiem.”
Lai Eiropas Savienība pilnībā izmantotu tās mežu potenciālu oglekļa piesaistīšanā un klimata risku mazināšanā, politikas veidotāji ziņojumā tiek aicināti pārskatīt efektīvas oglekļa saimniecības pasākumu sistēmas. Lai gan ES atbalsta koksnes izmantošanu būvniecībā un enerģētikā, dažu valstu valdības finansē pasākumus koksnes ieguves samazināšanai. Politikas saskaņošana, lai nodrošinātu noturību pret klimata apdraudējumiem, palīdzēs ES līdz 2050. gadam sasniegt klimatneitralitāti.
Autoru kolektīvs:
Tommaso Chiti, University of Tuscia, Italy
Ana Rey, National Museum of Natural Sciences (MNCN), National Spanish Research Council (CSIC), Spain
Jens Abildtrup, National Research Institute for Agriculture, Food and the Environment (INRAE), France
Hannes Böttcher, Oeko-Institut, Germany
Jurij Diaci, University of Ljubljana, Slovenia
Oliver Frings, AgroParisTech, France
Aleksi Lehtonen, Natural Resources Institute Finland
Andreas Schindlbacher, Austrian Research Centre for Forests (BFW), Austria
Miguel A. Zavala, University of Alcalá, Spain