Raksturojot ekonomisko atšķirību iemeslus, kas Latviju novirzījušas pēdējā vietā Baltijā, “Luminor” bankas ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka Igaunijas labāku ekonomisko attīstību salīdzinājumā ar Latviju galvenokārt nosaka pakalpojumu eksports. Pirmkārt, tas ir pārsvars IT un biznesa pakalpojumos, taču arī tādās jomās kā tūrismā un transportā. “Luminor” eksperts zina teikt, ka 2021. gadā Igaunijas biznesa pakalpojumu (maksājumu bilances postenis “citi saimnieciskās darbības pakalpojumi”) eksports uz iedzīvotāju bija €1596, bet Latvijas – €713. Informācijas un sakaru pakalpojumos šie skaitļi ir attiecīgi €1329 un €504 Latvijai par sliktu.

“Pēdējā laikā ir daudz runāts arī par Lietuvas straujo izrāvienu šajās jomās, taču tās rādītāji ir diezgan līdzīgi Latvijai, abās nosauktajās nozarēs attiecīgi 862 un 443 eiro. Kopsummas ir daudz lielākas, jo iedzīvotāju skaits ir lielāks,” piebilst P. Strautiņš. 

(...)

...svarīgs apstāklis ekonomiskajā virzībā bija arī Latvijas sabiedrības etniskais dalījums. “Apstākļos, kad daļa sabiedrības mūsu valsts vietu pasaulē, vēlamo ģeopolitisko orientāciju saskatīja pavisam citādu, ir bijis grūtāk veikt nepieciešamās reformas,” secina tautsaimniecības eksperts. Viņaprāt, straujo izrāvienu Lietuvā pēdējos piecos gados lielā mērā noteica sekmīgais pašvaldību darbs, ko Latvijā lielā mērā kavēja tā pati etniskā sašķeltība. Vietējās attīstības politikas nozīmi ļoti labi raksturojot arī kontrasti Latvijas robežās starp labāk un sliktāk pārvaldītām pašvaldībām. Raksturojot starta pozīcijas Baltijas valstu neatkarības sākumposmā, ekonomists teic, ka daudzējādā ziņā Latvijas rūpniecība tad bija tehnoloģiski modernākā, taču arī īpaši dziļi integrēta PSRS ražošanas sistēmā un militāri rūpnieciskajā kompleksā. Tādējādi Lietuvas mēbelēm un minerālmēsliem bija vieglāk atrast tirgu Rietumos nekā Latvijā ražotajām ieroču komponentēm.
https://neatkariga.nra.lv/ekonomika/405497-no-igaunijas-un-lietuvas-attistiba-atpaliekam-par-desmitgadi-kapec