Somijā un Centrāleiropā egļu astoņzobu mizgrauža radītos postījumus varētu novērst, izmantojot tā dabiskos ienaidniekus, skaidro Helsinku universitātes pētnieks Miko Pelto-Arvo (Mikko Pelto-Arvo).
Mizgrauža dabisko ienaidnieku izmantošana varētu palīdzēt samazināt šīs mežu postošās vaboles (kuras nosaukums somu valodā nozīmē “drukas vabole” (printer beetle)) populāciju, pirms tā paspēj nodarīt lielus postījumus. Vislabākos rezultātus var sasniegt, apvienojot bioloģisko kaitēkļu apkarošanu ar labu meža apsaimniekošanu.
Pēc M. Pelto-Arvo teiktā, mizgrauža dabiskie ienaidnieki ir plēsīgās vaboles un parazitoīdās laputis, lai gan arī trīspirkstu dzenis un melnā dzilna var ierobežot mizgrauža izplatību tās sākumposmā. Pētnieks izvirza hipotēzi, ka mizgrauzim bīstamo kukaiņu tiem labvēlīgā vidē ir skaitliski daudz vairāk, kas nozīmē, ka tie var efektīvāk uzbrukt laikposmā, kad egļu mizgrauža populācija sāk palielināties (agrīnajā posmā).
Saskaņā ar Somijas Meža centra datiem pērn kukaiņu bojājumu dēļ Somijā tika izcirsti vairāk nekā 6000 hektāru meža un nepieciešamība pēc šāda veida darbībām pieaug. Vācijā un Čehijā egļu mizgrauzis pēdējos gados ir iznīcinājis milzīgas mežu platības, radot problēmas arī kokmateriālu tirgū. Vaboļu invāzijas noteicošie faktori ir sausums un ilgstoši karstuma periodi.
Egļu astoņzobu mizgrauzis ir apmēram piecus milimetrus gara tumšbrūna vabole. Kā liecina nosaukums, tas dzīvo uz egles un vairojas, galvenokārt, vētru (vēja) nolauztos vai izgāztos kokos, egļu baļķu krāvumos un sliktā stāvoklī esošās egļu audzēs. Ja populācija ir pietiekami liela, vabole var ieviesties arī dzīvos kokos.
Plēsēju populācijai jābūt pietiekami lielai
M. Pelto-Arvo cer, ka īpašnieki neuzturēs savu mežu pārāk “tīru”; drīzāk, plānojot labas meža apsaimniekošanas pasākumus, tajos būtu jāiekļauj arī dabiskās mijiedarbības procesi. “Ja retināšanas laikā no meža tiks izņemts katrs zars un zariņš, tiks pārtraukta arī plēsējiem nepieciešamā nepārtrauktība,” skaidro pētnieks.
Retināšanas laikā ir izdevīgi mežā atstāt koku sugu sajaukumu. Ciršanas laikā mežā jāatstāj arī visi nokaltušie koki, kas nav pievilcīgi egļu mizgraužiem. Tas palīdzēs uzturēt plēsējvaboļu un parazitoīdu laputu populāciju pietiekamā līmenī. “Plēsēji, piemēram, skudrvaboles, spēj veikt diezgan lielus attālumus, lai meklētu egļu mizgraužus, bet, ja meža platībā nav ienaidnieku, mizgrauzis var “aizrauties”, pirms ierodas pietiekami daudz ienaidnieku, vai paspēt savairoties,” saka M. Pelto-Arvo.
Jaunie nokaltušie koki ir jānovāc
M. Pelto-Arvo uzskata, ka ideāla situācija būtu kompromisa risinājums, kurā egļu mizgraužus pievilinošie koki, t.i., tikko nokaltušie un novājinātie, tiek likvidēti, ja to ir daudz abiotisko traucējumu dēļ. Abiotiskos traucējumus izraisa “nedzīvi” vides faktori, piemēram, vētras un sausums. Ilgtermiņā jārēķinās, ka mežā ir nepieciešama gan atmirusī koksne, gan sugu sajaukums.
“Daudzi egļu mizgrauža dabiskie ienaidnieki barības ziņā ir universiālisti, proti, ja nav mizgraužu, tie var pārtikt no citiem kukaiņiem. Nepieciešamā barības ķēdes nepārtrauktība tiek nodrošināta, ja citu upuri var atrast atmirušajā koksnē vai citās koku sugās. Piemēram, skudrvaboles var baroties ar Tomicus vabolēm, kas dzīvo uz priedes,” skaidro M. Pelto-Arvo. (Skudrvaboles (Thanasimus sp.) ir plēsēji, kuru pieaugušie īpatņi medī mizgraužus uz koka virsmas, bet kāpuri – mizgraužu kāpurus koka mizā.)
M. Pelto-Arvo uzskata, ka ļoti svarīgi ir uzturēt kaitēkļu ienaidniekiem labvēlīgus meža apstākļus, kas ļauj saglabāt zemu mizgraužu populāciju. Turklāt kokaudzēm jābūt veselām un izturīgām pret invāziju. “Pirmkārt, ir svarīgi, lai katrā vietā būtu piemērotas koku sugas. Ja, piemēram, egle tiek audzēta pārāk sausās vai barības vielām nabadzīgās platībās, koki tiks pakļauti stresam, kas radīs labvēlīgu augsni egļu mizgraužu skaita pieaugumam; kaitēkļu nākamās paaudzes vairosies un uzbruks pat veseliem kokiem blakus esošajās platībās,” saka M. Pelto-Arvo.
Mirusī koksne nerada risku
M. Pelto-Arvo galvenais vēstījums meža īpašniekiem – atmirusī koksne ne vienmēr rada risku egļu mizgrauža izplatībai. Vaboles parasti barojas ar konkrēta koka mizu tikai vienu vasaru; retos gadījumos – dažus gadus, līdz “ēdamais slānis” izsīkst vai kļūst pārāk sauss, lai kāpuri to varētu izmantot.
“Līdz brīdim, kad kokam vairs nebūs mizas, tas būs pilnīgi nederīgs egļu mizgrauzim un daudz noderīgāks citiem meža organismiem, ar ko baroties. Jūs varētu vēlēties maksimāli izmantot savu mežu, novācot visus nokaltušos kokus malkai, bet tā var būt slikta ziņa mizgraužu dabiskajiem ienaidniekiem,” norāda M. Pelto-Arvo.
Ja tiek lemts cīnīties pret egļu mizgraužiem, kokus izcērtot, jāizcērt visi koki ar zaļu vainagu un svaigiem brūniem putekļiem pie stumbra pamatnes atstājušas vaboles. Par invadēšanos liecina arī bagātīgas, plānas sveķu strēmeles uz stumbra.
“Kamēr sveķi tek, koks vēl zināmā mērā ir spējīgs aizsargāties. Līdz brīdim, kad tiek atrasti mizas putekļi, kas rāda, ka aizsardzība ir cietusi neveiksmi un neko vairs nevar darīt,” situāciju apraksta M. Pelto-Arvo.
Viņš apgalvo, ka nav lietderīgi cīnīties ar egļu mizgraužiem, mežā ievedot noderīgos plēsējus, līdzīgi tas tiek darīts bioloģiskajā kaitēkļu apkarošanā siltumnīcās. “Nav lietderīgi audzēt mizgraužu ienaidniekus, lai tos izlaistu mežā. Šādi aktīvi pasākumi ir pārāk dārgi, ņemot vērā, ka meža apsaimniekošanas cikls ilgst gadu desmitus,” skaidro M. Pelto-Arvo.
Sugu areāls Centrāleiropā ir plašāks
Somijas un Centrāleiropas mežus tieši salīdzināt nav iespējams. Centrāleiropas mežos ir daudz vairāk sugu un reģionā ir augstāka summārā gada temperatūra. Miko Pelto-Arvo stāsta, ka Centrāleiropas egļu mežos mizgrauža dabiskie ienaidnieki uzvedas tāpat, kā ziemeļos. Tas, ka egļu mizgrauža postījumi Centrāleiropā ir palielinājušies, ir saistīts ar klimata pārmaiņām.
“Ja šīs pārmaiņas kļūs pastāvīgas un kokus turpinās ietekmēt, piemēram, sausums, iespējams, Eiropā būs jāapsver citu koku sugu audzēšana. Arī Somijas dienvidos būs jādomā, vai nebūtu lietderīgi palielināt bērzu un jauktu mežu īpatsvaru,” spriež M. Pelto-Arvo.
https://forest.fi/article/natural-enemies-may-prevent-damage-by-spruce-bark-beetle-researcher-explains-how/#669791a2