Meži mūsu planētai ir ļoti svarīgi; tie nodrošina tīru gaisu, mājvietu savvaļas dzīvniekiem un augiem, arī resursus, no kuriem mēs esam atkarīgi, un tas vēl nav viss. Pētniekiem un politikas veidotājiem no visas pasaules, tiekoties Stokholmā, lai apspriestu mežu nākotni, skaidrs ir viens – lai līdz 2050. gadam sekmīgi un ilgtspējīgi apsaimniekotu mežus, būs nepieciešama gan starpnozaru, gan pārrobežu sekmīga sadarbība.
Ziemeļvalstīs mežsaimniecības tradīcijas ir senas un ilgtspējīgas, mežsaimniecības nozarē nodarbināti vairāk nekā 100 000 cilvēku. Ilgtspējīga mežu apsaimniekošana balstās gan stabilā zinātniskā pamatojumā, ko sniedz akadēmiskās iestādes, gan demokrātiskos procesos, kuros iesaistīti zinātnieki, valsts un pašvaldību iestādes, NVO, uzņēmumi un valstu valdības, kā arī mazo mežu īpašnieki, pamatiedzīvotāji un jauniešu organizācijas.
“Ziemeļvalstis un Baltijas valstis jau tagad plaši sadarbojas meža veselības jomā, tostarp aizsardzībā pret kaitēkļiem un slimībām, pielāgošanās klimata pārmaiņām un jaunu biomateriālu izmantošanas paplašināšanā. Kopīgu stratēģiju izstrāde, lai pielāgotu mežsaimniecību klimata pārmaiņām, ļauj līdzsvaroti un holistiski aplūkot meža ekosistēmas.” (Karen Ellemann)
IUFRO (International Union of Forest Research Organizations) kongress pulcēja 4271 dalībnieku no 102 valstīm, nodrošināja reālu iespēju zinātnieku aprindu pārstāvjiem tikties ar lēmumu pieņēmējiem un kopīgi izstrādāt kopīgu redzējumu.
Viens no IUFRO 26. kongresa rezultātiem ir Stokholmas paziņojums: Meži un sabiedrība līdz 2050. gadam. Tas ir aicinājums veikt mērķtiecīgus un objektīvus pasākumus, kā arī pieņemt tālredzīgus lēmumus. Tas ir pamats, lai nodrošinātu meža ekosistēmu izdzīvošanu un cilvēku labklājību, un vienotu redzējumu. (Stokholmas paziņojums)
“IUFRO kongresā tika uzsvērta meža, koksnes un ar mežu saistīto produktu un pakalpojumu globālā un starptautiskā nozīme, lai veicinātu pāreju uz ilgtspējīgu un pozitīvu nākotni, vienlaikus norādot, ka tie nav panaceja un ka to nākotne ir apdraudēta, ja pasaulē neveiks konkrētus pasākumus citās cilvēka darbības nozarēs un jomās.”
Fragments no Stokholmas paziņojuma:
Meža nozares pārstāvji no Ziemeļvalstīm un Baltijas valstīm sniedza nozīmīgu ieguldījumu Stokholmas paziņojuma sagatavošanā, balstoties ilgtspējā, zināšanās un sadarbībā, uzsverot mežu izšķirošo nozīmi dzīvības uzturēšanā uz Zemes un ekonomiskās izaugsmes veicināšanā, vienlaikus uzsverot, cik svarīga ir ekonomikas neatkarība (un tās tālāka veicināšana) no fosilajiem resursiem.
Ziemeļvalstu meža nozares pārstāvju pieci galvenie vēstījumi ir adresēti pētniekiem un politikas veidotājiem:
1. Holistisks skatījums. Saprātīgi un tālredzīgi lēmumi nākotnei tiek pieņemti, balstoties līdzsvarotā, visaptverošā skatījumā uz meža sistēmām.
2. Līdzdalība. Iesaistīt cilvēkus, nosakot vienlīdzīgus noteikumus (nosacījumus, prasības utt.), izmantojot pārredzamus, skaidrus un demokrātiskus procesus, lai pieņemtu labākus lēmumus meža nozarē.
3. Sadarbība. Sadarbība starp pētniekiem, publiskā sektora institūcijām, uzņēmumiem, NVO un valdībām ir nepieciešama politikas pasākumu virzībai.
4. Talantu piesaiste. Veidot dialogu ar meža nozares nākotnē un attīstībā ieinteresētajām pusēm, lai attīstītu inovācijas un papildu kompetences meža nozares speciālistiem.
5. Finansējums. Lai ilgtspējīgāk apsaimniekotu dabas resursus, nepieciešami jauni uzņēmējdarbības modeļi un finanšu reformas.
Ziemeļvalstu reģionam jākļūst par ilgtspējīgāko un integrētāko reģionu pasaulē. Šis mērķis ir sasniedzams vien tad, ja nodrošināsim labu veselību mūsu mežiem, izmantojot ilgtspējīgu mežsaimniecību un inovatīvu un tehnoloģisku praksi. Mums ir jāatzīst un jāsaprot mežu nozīme gan klimata un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, gan arī kā ilgtspējīgu materiālu avotu.
Nākamais IUFRO kongress notiks 2029. gadā Kenijā.
https://www.norden.org/en/news/preserving-our-planet-vital-role-forests