Latvijas iekšzemes kopproduktā meža nozares pienesums ir milzīgs – 5,2%. Tā ir nauda. Tās ir 50 000 darbavietas. Kā arī neatsverams ieguldījums vides aizsardzībā. Šobrīd tas ir saprātīgi līdzsvarots ar tautsaimniecības interesēm, kā tam arī jāpaliek.
Sākoties tā dēvētajam dabas skaitīšanas projektam, kurā ieguldīti 9,5 miljoni eiro publiskā finansējuma, apritē parādījās skaitlis, par kādu projekta rezultātā varētu pieaugt aizsargājamās platības – 7%. Mežsaimnieku un ekonomistu vidū prognoze raisīja satraukumu, un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija mīļā miera labad to atsauca - vispirms dabas bagātības saskaitīsim un pēc tam domāsim, ko un vai vispār kaut ko ar tām darīt. 2020. gadā. Tātad vismaz pagaidām projekta patrona Latvijas Universitātes rektora Indriķa Muižnieka tēzi respektē - svarīgākais ir nodrošināt līdzsvaru: daba tiek saglabāta, bet cilvēks necieš.
Miljons hektāru - dabai
Latvijai nav jākļūst par aizsargājamu rezervātu. Ja aizsargājamo teritoriju platība tiktu lavīnveidīgi palielināta, tieši mežsaimniecības nozarei nāktos nest smagāko šī ziedojuma daļu, jo meži klāj 52% Latvijas teritorijas un tieši mežos ir sastopamas Latvijas lielākās dabas bagātības. Ar plašu normatīvo aktu bāzi un saimnieciskās darbības ierobežojumiem tām jau pašlaik tiek nodrošināta spēcīga aizsardzība, turklāt aizsargājamo teritoriju platības arvien pieaug. Un šobrīd Latvijā nav zināmas tādas apdraudētas sugas vai vietas, kas nebūtu jau aizsargātas. Nav manīts arī tāds tautsaimniecības izrāviens, kas apdraudētu dabu.
2011. gadā sauszemē īpaši aizsargājami bija 12% Latvijas teritorijas. Tagad – saskaņā ar Dabas aizsardzības pārvaldes aktualizētajiem datiem jau 18,16%. Turklāt, pildot Eiropas Savienības dotās vadlīnijas aizsardzības režīms ieviests arī 15,72% Latvijai piekritīgās jūras teritorijas. Tātad Latvija aizsargā ūdeņus ar to iemītniekiem, aizsargā arī zemi ar tās bagāto floru un faunu. Un mežus aizsargā jo īpaši. Saskaņā ar Valsts mežu dienesta datiem pašlaik saimnieciskās darbības aprobežojumi noteikti 9% privāto mežu un 18% valstij piederošo mežu. Piederības proporcija ir aptuveni puse uz pusi un vēl pavisam niecīga daļa ir pašvaldību īpašumā.
Vairāk nekā 100 tūkstošos hektāru Latvijas mežu ir noteikts pilnīgs mežsaimnieciskās darbības aizliegums. Gandrīz 212 tūkstošos hektāru ir aizliegta kailcirte. Pastāv vēl arī citi aprobežojumi, un kopumā aptuveni trešā daļa no visiem Latvijas mežiem tiek dažādi saudzēti no saimnieciskās darbības. Tātad vairāk nekā miljons hektāru.
Mikroliegumi kā sēnes vairojas
Lielākā loma meža vides saudzēšanā ir tieši valstij piederošajiem mežiem. Vairāk nekā 456 tūkstoši aizsargātu hektāru. Taču arī privātu mežu īpašnieku ieguldījums vides aizsardzībā ir milzīgs – gandrīz 384 tūkstoši hektāru aizsargāta meža.
Dabas aizsardzības pārvalde operē ar līdzīgiem skaitļiem kā meža dienests. Saskaņā ar pārvaldes aplēsēm no kopējā mežu apjoma saimnieciskie meži bez mežsaimnieciskās darbības aprobežojumiem ir 71,8% jeb 2 193 700 hektāru. Turklāt arī aizsargājamajās teritorijās ir zonas bez mežsaimnieciskās darbības aprobežojumiem. Tātad no tām saimniekošanai vēl 14,5% klāt. Tomēr fakts, ka arvien jaunas meža platībām tiek uzlikti jauni aprobežojumi, nav noliedzams – plašu teritoriju vienlaicīga izņemšana no saimnieciskās aprites pašlaik gan nenotiek. Eiropas Savienības aizsargājamo teritoriju Natura 2020 paplašināšana jau ir veikta. Taču turpinās jaunu mikroliegumu veidošana. Un tieši meža zemēs kopš 2000. gada, kad ieviests šāds jauns dabas aizsardzības režīms, valstī izveidoti 2307 mikroliegumi ar kopējo platību 41,7 tūkstoši hektāru. Gadā Latvijas mežu kartē parādās līdz pat 50 mikroliegumiem, un vairums no tiem tiek veidoti aizsargājamiem putniem – mazajam ērglim, melnajam stārķim, vistu vanagam. Arī augiem, sēnēm, kukaiņiem.
Jāsaglabā līdzsvars
Diemžēl vides ekspertu apetīte, apgūstot nodokļu maksātāju naudu, rosinot arvien jaunu mikroliegumu veidošanu, un atrodot arvien jaunus ieganstus pētījumiem, lielā daļā sabiedrības izraisa skepsi. Sevišķi mežinieku vidū, jo uzliktie aizliegumi no valsts puses netiek adekvāti kompensēti. Drīzāk vēlmi slēpt savā īpašumā esošās dabas bagātības, nevis vēlmi ar tām lepoties, un tas nav pareizi.
Latvija ar 3,383 miljoniem hektāru meža šobrīd ir ceturtā mežainākā valsts Eiropas Savienībā un mūsu mežs arvien turpina pieaugt platības, bet jo īpaši koksnes krājas ziņā. Un tajā vietas pietiek, kā dabai tā cilvēkiem. Gan retu sugu lološanai, gan pārtikušas Latvijas veidošanai. Saduroties dažādām politiskām un ekonomiskām interesēm uz Latvijas mežu fona, valdība līdz šim tomēr ir ņēmusi vērā riskus, kas saistīti ar pieaugošo radikālismu vides aizsardzībā. Protokollēmumā pie ziņojuma Par pasākumiem aizsargājamo biotopu izplatības un kvalitātes apzināšanai, kas tika skatīts, uzsākot lielo dabas skaitīšanu, klāt tika pierakstīts sākotnēji neieplānots punkts:
“meža un ar mežu saistīto sugu un biotopu aizsardzībai izveidoto teritoriju platība un saimnieciskās darbības ierobežojumi tiek noteikti tādā apjomā, kas nesamazina meža audzēšanai un koksnes ieguvei pieejamās platības.” Mežā jāsaglabā līdzsvars starp vides aizsardzību un tautsaimniecību.
Mežsaimnieciskā darbība un aprobežojumi
Meža platība kopā Latvijā 3 056 600 ha
Pilnīgs mežsaimnieciskās darbības ierobežojums 3,3% 100 300 ha
Aizsargājamas teritorijas ar dažādiem mežsaimnieciskās darbības aprobežojumiem 10,4% 319 100 ha
Aizsargājamas teritorijas mežsaimnieciskās darbības aprobežojumiem 14,5% 443 500 ha
Saimnieciskie meži bez mežsaimnieciskās darbības aprobežojumiem 71,8% 2 193 700 ha
Dati: Dabas aizsardzības pārvalde