Iespējams, šā gada jūlijā ES stāsies spēkā jauns tiesību akts par mežu uzraudzību. Ko tas dos? Piemēram, piekļuve salīdzināmiem datiem atvieglos dabas atjaunošanas tiesību aktu novērtēšanu. Eiropas Savienības mērķi vides un klimata jomā tiek raksturoti kā vērienīgi, tie ir ietekmējuši arī Eiropas Komisijas ierosināto jauno tiesību akta priekšlikumu par mežu monitoringu. Regulējums, iespējams, tiks pieņemts jūlijā.
“Eiropas Komisija vēlas uzraudzīt mežu stāvokli dalībvalstīs. Tā vēlas arī uzlabot dažādu dalībvalstu datu salīdzināmību,” skaidro Somijas Lauksaimniecības un mežsaimniecības ministrijas padomnieks Juha Ropola. Viņš uzsver, ka datiem, kas iegūti un apkopoti par ES mežiem, jābūt precīziem, lai attiecīgie lēmumi netiktu pieņemti, pamatojoties uz nepareizu informāciju. “Kļūdaini priekšstati var novirzīt turpmāko politiku un darbības nepareizā virzienā,” norāda J. Ropola.
ES jautājumi, kas saistīti ar mežiem, ir īpaši svarīgi Somijai, kas ir vismežainākā valsts Eiropā; meži aizņem vairāk nekā 75% Somijas zemes platības.
Īstenojot dabas atjaunošanu, ir vajadzīgi dati
Monitoringa iniciatīvas mērķis ir iegūt datus par mežiem; šos datus izmantos arī kā pamatojumu ES Dabas atjaunošanas regulai vai citiem ar mežiem saistītiem lēmumiem. Dati ir nepieciešami, jo aplēses par dabas atjaunošanas izmaksām ir ļoti atšķirīgas, vismaz Somijā.
Eiropas Komisija lēš, ka dabas atjaunošanas tiesību aktu praktiskā ieviešana Somijai gadā izmaksās €930 milj., dodot arī 10 miljardu eiro ieguvumus.
Saskaņā ar Somijas Dabas resursu institūta (Luke) veikto aplēsi ES Dabas atjaunošanas tiesību aktu ieviešanas izmaksas Somijai līdz 2050. gadam varētu būt 13-19 miljardi eiro, proti, aptuveni €500 milj. gadā.
Somijā Eiropas Komisijas aprēķini par finansiālajām priekšrocībām tika uzskatīti par “tukšām runām”, kas nav piemērotas nopietnām politiskām debatēm. Viena no šāda viedokļa paudējām ir Eiropas Parlamenta deputāte Miapetra Kumpula-Natri (sociāldemokrāti), viņu februārī intervēja* portāls forest.fi.
“Ja katrs eiro, kas ieguldīts dabas atjaunošanā, dotu atpakaļ vismaz astoņus, es domātu, ka, piemēram, Vācijai būtu vērts ieguldīt vēl pāris miljardu,” sprieda M. Kumpula-Natri.
Saskaņā ar EK priekšlikumu līdz 2030. gadam būtu jāatjauno 30% degradēto ekosistēmu platību.
Somijas meži pirmoreiz inventarizēti pirms vairāk nekā gadsimta
Somijas meža resursus pirmo reizi inventarizēja 1921. gadā. Simts gadu laikā uzkrātās zināšanas ir kļuvušas pieejamas ES tiesību aktu izstrādātājiem. Meža inventarizāciju Somijā veic Luke, kas ir atbildīga par valsts mežu inventarizāciju (NFI).
“Visi meža dati nav salīdzināmi, ir svarīgi izmantot esošo bāzi, lai sagatavotu ES turpmākos priekšlikumus,” ir pārliecināts J. Ropola, skaidrojot, ka vēl nav zināms, kādi rādītāji monitoringam ir ierosināti. “Mums ir salīdzinoši maz informācijas par Eiropas Komisijas priekšlikumu un tā tālāku attīstību. Svarīgi būtu izvairīties no jebkādas dublēšanās un, izstrādājot priekšlikumus, ņemt vērā izmaksu efektivitāti,” viņš uzsver.
J. Ropola iesaka Komisijai, gatavojot priekšlikumus, izmantot ENFIN tīklu, kas koncentrējas uz mežu inventarizāciju.
“Luke ik gadu publicē datus par Somijas meža resursiem, meža veselību un bioloģisko daudzveidību, kā arī par oglekļa uzkrājumiem un to izmaiņām. Šie dati tiek izmantoti, lai uzraudzītu mežu izmantošanas ilgtspēju, oglekļa piesaistes un bioloģisko daudzveidību,” skaidro J. Ropola.
Atzinumos paustas bažas par ticamību
Saskaņā ar Sannas Marinas vadītās valdības skaidrojumu, Somija EK iniciatīvu atbalsta. Citu dalībvalstu un ieinteresēto personu atbildes liecina par līdzīgiem viedokļiem. Somijas atbildē EK norādīts, ka lēmumi par ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu tiek pieņemti vietējā līmenī: nav nepieciešams ES tiesību aktos noteikt mežu apsaimniekošanas metodes.
Komisija cer, ka mežu uzraudzība būs līdzeklis cīņai pret mežu nelikumīgu izciršanu. To varētu panākt, izmantojot attālo uzrādi un novērojumus uz vietas. Komisijas dokumentā norādīts, ka bez jaunākajiem datiem par mežizstrādi ir grūti cīnīties pret nelikumīgu mežizstrādi, kas dažviet ES turpinās.
Daudzās atbildēs, kuras saņēmusi EK, ir uzsvērta nepieciešamība nodrošināt datu vākšanas uzticamību, salīdzināmību un pārredzamību. Somijas Meža nozares federācija norāda, ka ir svarīgi novērst jebkādu iejaukšanos uzraudzītajos mežos.
“Lai nodrošinātu monitoringa ticamību, paraugu ņemšanas vietu kartes un koordinātes ir jāsaglabā slepenībā no meža īpašniekiem, mežsaimniecības uzņēmumiem un sabiedrības kopumā,” skaidro federācija.
Šāda Somijas Meža nozares federācijas nostāja nav pretrunā pieņemtajai praksei, jo Somijā datus par meža resursiem var vākt, neinformējot meža īpašnieku, lai pārliecinātos, ka uzraudzītās teritorijas tiks apsaimniekotas tieši tāpat, kā citas teritorijas. Somijas Lauksaimniecības ražotāju un meža īpašnieku centrālā savienība savā atbildē uzsver, ka monitorings nedrīkst pārkāpt meža īpašnieku privātumu.
* https://forest.fi/article/whos-to-pay-the-cost-of-eus-nature-restoration-regulation-ms-or-eu-finnish-meps-disagree/#c95e0e46