Starptautiskās meža pētniecības organizāciju apvienības (International Union of Forest Research Organizations, IUFRO) izpilddirektors Aleksandrs Baks (Alexander Buck) uzskata, ka priekšlikumi un noteikumi, kas attiecas uz mežiem un mežsaimniecību, nepamatoti tiek piemēroti visām Eiropas Savienības dalībvalstīm vienādi, aizmirstot valstu atšķirības. Šāda pieeja jāuzskata par kļūdainu, viņš skaidro, piebilstot, ka Eiropas Komisijas priekšlikumu sagatavošanā tiek iesaistīti pārāk maz ar meža nozari saistītu speciālistu.
“Ņemot vērā lielo priekšlikumu skaitu, kas tieši vai netieši skar mežus, ir redzams, ka informācija par mežiem un mežu apsaimniekošanu gan lēmējiem, gan priekšlikumu iesniedzējiem, ir nepietiekama,” IUFRO izpilddirektors norāda intervijā komunikācijas un plašsaziņas līdzekļu aģentūrai Audiomedia. Par lielāko problēmu viņš uzskata koncepciju, ka ar mežsaimniecību saistītie priekšlikumi ir piemērojami visām dalībvalstīm vienādi, neņemot vērā pastāvošās atšķirības. “Pat ja Austrija, Zviedrija un Somija zināmā mērā ir līdzīgas mežsaimniecības jomā, ES priekšlikumi nav piemērojami visām dalībvalstīm vienādi.”
Somija un Zviedrija atrodas boreālajā skujkoku zonā. Šo valstu ziemeļos ir tundra, kas ir vai nu klajums, vai tur sastopami nelieli, tievi kociņi. Centrāleiropa, savukārt, atrodas mērenajā joslā ar lapu koku mežiem, Dienvideiropa – Vidusjūras joslā, Austrumeiropā, piemēram, Rumānijā, sastopamas arī zāļainas stepes...
Informācijai par mežiem jābūt skaidrākai un profesionālākai
Komunikāciju starp lēmumu pieņēmējiem un pārējo sabiedrību Aleksandrs Baks raksturo kā sarežģītu: “Mums jāspēj efektīvāk un profesionālāk informēt par mūsu rīcībā esošajiem faktiem. Mūsu vēstījums skaidri un saprotami jānodod dažādām ieinteresēto personu grupām un sociālo plašsaziņas līdzekļu lietotājiem”.
“Mežiem, kas aug un atjaunojas, ir liela nozīme gan oglekļa piesaistīšanā, gan arī plānotajā pārejā no fosilo produktu izmantošanas. Tieši ES politika klimata jautājumu risināšanā pārāk lielā mērā paļaujas uz mežiem”, uzskata IUFRO izpilddirektors.
“Es neesmu apmierināts ar to, kā Eiropas Savienības politikas priekšlikumos tiek atspoguļota mežsaimniecība, proti, tā, lielākoties, tiek parādīta kā vienpusējs klimata problēmas risinājums. Būtu jāņem vērā, ka galvenais un pats svarīgākais uzdevums ir samazināt fosilo resursu izmantošanu,” norāda Aleksandrs Baks. Piemēram, pagājušā gada jūnijā pieņemtajā Atmežošanas regulā ir paredzēta ļoti darbietilpīga identifikācijas sistēma, lai tiktu uzskaitīti koksnes izejmateriāli. Jāatceras, ka mežsaimnieciskie pasākumi ne visur rezultējas atmežošanā. Somijā (arī Baltijas valstīs un citur) mežizstrāde nekādi nenozīmē zemes izmantošanas maiņu; tiesību aktos ir stingri noteikts – mežs jāatjauno!
Pētniekiem jāsaglabā neitralitāte
Aleksandrs Baks vērtē, ka sarunas un strīdi par mežsaimniecību Eiropā ir polarizēti: “Tā kā debatēs piedalās politiķi, pētnieki, Eiropas nevalstiskās organizācijas un vides aktīvisti, galvenais jautājums ir – kā saskaņot meža saglabāšanas un meža izmantošanas mērķus”. Pēc A. Baka domām, lai pētījumiem uzticētos plašākā sabiedrībā, pētniekiem vajadzētu nodarboties tikai ar zinātni un neiesaistīties sarunās par meža izmantošanu.
IUFRO izpilddirektors skaidro: “Es zinu, ka dažādas pētnieku grupas cenšas ietekmēt Eiropas Komisiju. Tas var mazināt uzticamību pētniecībai, kā vienotai struktūrai ar vienotu vēstījumu”.
IUFRO, ko vada A. Baks, ir organizācija, kas maksimāli orientējas uz zinātnes jautājumiem. Tās uzdevums ir sagatavot zinātniskus novērtējumus, ziņojumus un pārskatus lēmumu pieņēmējiem. IUFRO ir starptautisks mežzinātņu sadarbības tīkls, kas apvieno ap 650 dalīborganizāciju un simtiem pētnieku no vairāk nekā 125 valstīm.
“Mēs cenšamies uzlabot izpratni par mežu un mežsaimniecības ekoloģiskajām, finansiālajām un sociālajām sfērām. Mūsu uzdevums ir radīt pētījumos balstītu informāciju lēmumu pieņemšanai”. Aleksandrs Baks uzsver Somijas mežsaimniecības pētījumu augsto līmeni: “Somija ir teicams piemērs, kā veidot funkcionālu sadarbību starp privāto sektoru, nozares rūpniecību un zinātniekiem.”
Kompensācijas meža īpašniekiem
IUFRO izpilddirektors aicina izveidot sistēmu, kas arī nākotnē ļautu mežu īpašniekiem gūt ienākumus no apsaimniekotajiem mežiem. “Ja cilvēki vēlas saglabāt mežus kā oglekļa krātuves un radīt ekosistēmu pakalpojumus to rekreatīvai izmantošanai, mežu īpašniekiem ir jākompensē zaudētie ieņēmumi.”
A. Baks aicina lēmumu pieņēmējus aktīvāk veikt politiskus pasākumus, lai veicinātu pētniecību un jaunu koksnes produktu un koka konstrukciju izstrādi, norādot, ka meža nozarei būtu jāpiešķir līdzekļi pētniecībai, izstrādei un attīstībai, kā rezultātā taptu jauni produkti. Līdzekļi nepieciešami arī pētniecībā iegūtās informācijas apkopošanai un sintēzei, lai tā kalpotu saprātīgu lēmumu pieņemšanai, kas attiecas uz mežiem un mežsaimniecību. “Pasaulē iedzīvotāju skaits palielinās, būs nepieciešams liels skaits mājokļu un dažādu būvju – tas ir viens no iemesliem, kāpēc gan tagad, gan turpmāk atjaunojamo dabas resursu izmantošanas apjoms palielināsies.”
Aleksandrs Baks uzsver, ka raugās nākotnē pozitīvi: “Meži un mežsaimniecība jau gadu simtiem ir pierādījuši izcilu ilgtspēju. Šādi gūtā pieredze var tikt izmantota arī nākotnē. Mēs jau agrāk (pagātnē) esam iemācījušies pielāgoties, mēs pielāgosimies arī nākotnē. Pētniecībai var būt liela nozīme arvien plašākā mežu potenciāla izmantošanā,” intervijā Audiomedia secina A.Baks.