Maija vidū (15.05.*) sākām, jūnijā un jūlijā turpinājām (5.06., 3.07., 7.07.) atgādinājuma publikāciju virkni par valsts institūciju darbinieku radītu problēmu, kas, ņemot vērā dažādas nianses pēdējo gadu notikumos, rāda: "Laiks rit, tikumi un nepilnības paliek!" Šādu domu valdību deklarācijās neatrast!
Uzņēmēji sūdzas tieslietu ministrei par pašreizējo absurdo situāciju, kad vismaz daļa no noteiktajiem dabas aizsardzības apgrūtinājumiem nav atspoguļoti zemesgrāmatā, kā dēļ nav patiesas informācijas, kas rada zaudējumus. Pašlaik ministrijā tiek gatavota atbilde uz uzņēmēju sūdzībām par noteiktajiem dabas aizsardzības apgrūtinājumiem, kuri nav atspoguļoti zemesgrāmatā, skaidro tieslietu ministres Solvitas Āboltiņas preses sekretārs Sandris Sabajevs. Viņš norāda, ka atbilde varētu būt gatava jau šonedēļ.
“Mūs neapmierina Vides ministrijas atbilde, ka potenciālajiem pircējiem pirms īpašuma iegādes vajag zemes apgrūtinājumu pētīt nevis tikai zemesgrāmatā, bet arī Vides ministrijā, Reģionālajā vides pārvaldē, kā arī vietējā pašvaldībā,” atzīst SIA “Hansa Silvestrs” nekustamo īpašumu nodaļas vadītāja Līga Zdanovska. Viņa atzīst, ka ļoti cer uz tieslietu ministres Solvitas Āboltiņas iejaukšanos šajā lietā, jo tie nav tikai kādi daži atsevišķi gadījumi, un uzņēmējiem nav īsti skaidrs, kurš par to ir atbildīgs – Vides ministrija, Valsts zemes dienests vai vēl kāda cita iestāde –, ka zemesgrāmatā, piemēram, ir fiksēts tāds apgrūtinājums kā elektrisko tīklu gaisvadu līnijas un ūdensnotekas aizsargjoslas, bet atsevišķos gadījumos netiek norādīts, ka daļa vai pat viss īpašums ir apgrūtināts ar dažādiem saimnieciskās darbības ierobežojumiem.
“Tas, ka zemesgrāmatā nav fiksēti dabas aizsardzības apgrūtinājumi, liedz uzņēmējiem pieņemt ekonomiski pamatotus lēmumus un rada zaudējumus, bet Latvijā, izrādās, par to neviens neatbild, jo vainīgi, pēc valsts institūciju domām, ir paši zemes īpašnieki vai pircēji,” uzsver L. Zdanovska. Viņa norāda, ka nav pret dabas aizsardzības apgrūtinājumiem, tomēr, ja tādi ir noteikti, tad tiem jābūt zemesgrāmatā, pretējā gadījumā vainīgajai institūcijai, kura to nav laikus nostiprinājusi, par saviem līdzekļiem ir jāatpērk no labticīgā īpašnieka (ieguvēja) šo apgrūtināto zemi. “Kas notiek gadījumos, kad šāds apgrūtinājums nav fiksēts zemesgrāmatā, bet jaunais īpašnieks tā iegādei ir saņēmis kredītu bankā, ko paredzējis atdot pēc nopirktā meža izstrādes?” jautā L. Zdanovska. Tāpēc arī tieslietu ministre tiek informēta par šo samilzušo problēmu, it īpaši situācijā, kad mežu zemes pirkšana – pārdošana pieņemas spēkā, bet, neko nedarot, cietēji var būt labticīgie pircēji, kuru iegādātajam nekustamajam īpašumam zemesgrāmatā nav nostiprināti nekādi dabas aizsardzības apgrūtinājumi, taču reāli tādi eksistē. Pēc L. Zdanovskas domām, valsts institūciju nolaidības, finansējuma vai kādu citu iemeslu dēļ nav jācieš mežu īpašniekiem, kuri par tiem piederošo mežu vai to daļu noteiktajiem dabas aizsardzības apgrūtinājumiem neko nezina.
“Ja noteiktajiem dabas aizsardzības apgrūtinājumiem nav jābūt zemesgrāmatā, tad varbūt arī zemesgabalu ieķīlāšana turpmāk nav jāatzīmē zemesgrāmatā, un, varbūt, šī zemesgrāmata vispār ir lieka,” jautā L. Zdanovska.
Viedoklis
Raimonds Vējonis, Vides ministrs: “Visu noteikto dabas aizsardzības apgrūtinājumu ierakstīšana zemesgrāmatā būs ilgs process, kuram ir nepieciešams finansējums. Es šobrīd gan nevaru precīzi pateikt, cik šobrīd no kopumā valstī noteiktajiem dabas aizsardzības apgrūtinājumiem ir ierakstīti zemesgrāmatā un cik daudz naudas būtu nepieciešams, lai visus šos apgrūtinājumus nostiprinātu zemesgrāmatā.”
Materiāls pirmoreiz publicēts laikrakstā "Dienas Bizness" 2005. gada 6. aprīlī
* iepriekšējie raksti:
https://www.zemeunvalsts.lv/cies-nolaidibas-del-vai-15-gados-kaut-kas-ir-mainijies-atgadinajums-
https://www.zemeunvalsts.lv/apgrutinajumi-atklasies-kas-ir-mainijies-atgadinajums-ii-
https://www.zemeunvalsts.lv/datus-apkopos-devinus-gadus-kas-ir-mainijies-atgadinajums-iii-
https://www.zemeunvalsts.lv/perkot-ipasumu-neiekrist-slazdos-kas-ir-mainijies-atgadinajums-iv-