(zemeunvalsts.lv komentārs) Sižetā un stāstā redzama sabiedriskam medijam jau kādu laiku raksturīgā īpatnība - izmantot iespēju, lai skaidrotu un skaidrotu, ka mežā saimniekot ir, ja ne slikti, tad vismaz nelāgi gan. Turklāt, kā gadījies, kā ne, bet tieši šo ziņu zemeunvalsts.lv sarunu biedri uztvēruši, klausoties radio. Par ko īsti ir un bijis domāts stāsts? 

Dace Sāmīte uzsver, ka aizsargājamo biotopu kopšana ir liels izaicinājums, jo to nevar veikt, kad un kā grib.

„Lai nebojātu, piemēram, zemi, kur ir kādi aizsargājami gliemeži vai kas cits, ir jāstrādā pēc iespējas saudzīgāk, un ne vienmēr to izdodas nodrošināt. Latvijā ir maza pieredze aizsargājamo biotopu atjaunošanā un kopšanā. Citur pasaulē un Eiropā ir speciālas firmas, kas ar to nodarbojas, un tas ir viņu darba lauks. Viņiem ir pieejama speciāla tehnika, mums ir tas, kas ir, un ar to jāmēģina strādāt,” norāda Sāmīte.

Iedzīvotāji jau sākuši satraukties par baļķu kaudzēm Užavas piejūras kāpu mežos, domājot, ka ''Latvijas valsts meži'' izzāģē mežu dabas liegumā, taču šoreiz stāsts ir par DAP projektu, kur ''Latvijas valsts meži'' ir tikai sadarbības partneris. Projekts ir zināmā mērā unikāls, uzsver ''Latvijas valsts mežu'' Meža apsaimniekošanas plānošanas vadītājs Ziemeļkurzemē Andris Verners. Projektā ir iesaistītas pašvaldības un citi partneri.

„Šis, manuprāt, ir unikāls projekts, ka mēs spējam un visi saprotam, ko mēs darām un kāpēc. Organizēti to realizējam dzīvē. Kad no idejām pārejam jau uz darbiem, tad cilvēki to pamana un ievēro,” norāda A. Verners.
Foto: Egor Kamelev