Senāk mežam bija liela nozīme ne vien kā kokmateriālu avotam ēku un kuģu būvniecībai, pārtikas ieguvei, bet arī kā enerģijas avotam, attīstoties rūpniecībai. Laikmetā, kad Latvijas teritorijā neieveda akmeņogles un šķidro, fosilo degvielu, nepieciešamos resursus ieguva mežā. Latvijas teritorijā sākot metālapstrādi, tās vajadzībām ieguva kokogles. Īpaši nozīmīga kokogļu ieguve kļuva 17.–18. gadsimtā, bet plaša izmantošana turpinājās līdz pat 1940. gadam.