"Kad apritējuši 25 gadi, seko pirmā kopšanas cirte, kurā jau var iegūt papīrmalku, bet arī ar to nevajadzētu pārspīlēt," piebilst eksperts, šo procesu nodēvējot par patīkamā apvienošanu ar lietderīgo.

Tomēr mežsaimnieks uzskata, ka Latvijas apstākļos priežu mežus varētu cirst jau tad, kad tiem apritējuši 70 gadi.

"Te atkal ir dilemma. Piemēram, priedei ciršanas vecums ir 101 gads. Tas ir atrunāts normatīvajos aktos. Sen jau Latvijā normālam mežsaimniecības ciklam, ja ir normāli stādi un laba kopšana, pietiek ar 70 gadiem. Manuprāt, pēc 70 gadiem var novākt mežsaimniecības ražu," saka eksperts, piebilstot, ka priedes mūžu izmantoja kā piemēru, bet līdzīga situācija ir arī ar citu sugu kokiem.

Runājot par koku nociršanas terminiem, mežsaimnieks krietnu daļu kritikas veltīja arī Dabas aizsardzības dienestam, norādot, ka lēmumu ietekmēšanā piedalās pārāk daudz cilvēku, kuriem realitātē ar mežu saskarsme esot minimāla vai tādas pat neesot.

"Es varu ticēt tikai tam, ko es esmu pārbaudījis un praksē redzējis. Ja šī teorētiskā spriedelēšana kļūs par praksi, tā, manuprāt, būs katastrofa. Ne tikai Latvijā," kritiski par Eiropas Zaļo kursu un līdzīga rakstura ierobežojumiem izsakās Kaspars Šuikovskis.

"Latvijā meži nekur nepazudīs. Mežu platība kopš [pagājušā gadsimta] divdesmitajiem un trīsdesmitajiem gadiem ir divkāršojusies. Ja toreiz bija kaut kādi 27%, tad tagad tie ir 53%," nobeigumā pārliecību par mežu pastāvēšanu pauž eksperts.