Latvijas Mednieku asociācija (LATMA) ir iepazinusies ar grozījumiem Ministru kabineta 2014. gada 11. februāra noteikumos Nr. 82 "Noteikumi par valsts nodevu par mežsaimnieciskām un medību darbībām" (21-TA-262).

LATMA uzsver, ka noteikumu projekta redakcija, kas tika nosūtīta Ministru kabinetam, netika saskaņota ar medniekus pārstāvošajām nevalstiskajām organizācijām, tādēļ LATMA kategoriski iebilst pret noteikumu projekta tālāku virzību, izsakot šādus iebildumus:

1. Ņemot vērā, ka Zemkopības ministrija noteikumu projektā nav ņēmusi vērā nosacījumus, par kādiem tika panākta vienošanās darba grupā, LATMA kategoriski iebilst pret 3.7.1. un 3.7.3. apakšpunktos minētajām summām. Ņemot vērā to, ka pieaug briežveidīgo medījamo dzīvnieku nodarītais postījumu apmērs un to, ka mednieku kolektīviem tiek piešķirtas pat līdz 200 nomedīšanas atļaujas, nodevas celšana par aļņu un staltbriežu nomedīšanas atļaujām novedīs pie tā, ka mednieki neizņems visas piešķirtās atļaujas, neizpildīs noteiktos nomedīšanas apjomus gluži vienkārši  tādēļ, ka mednieku kolektīvam, kam ir biedrības statuss, nav tādu līdzekļu. Diemžēl, atsevišķos gadījumos tas novedīs arī pie malumedībām.

2. LATMA izsaka iebildumu pret 3.8.1. apakšpunkta redakciju. Pirmkārt, ieviešot šādu samaksu par tiesībām ārvalstniekiem medīt Latvijā, mūsu valsts kļūst par vienu no dārgākajām Eiropas Savienības valstīm šajā jomā, kas neveicinās nedz tūrismu, nedz arī vēlmi ierasties Latvijā medībās. Ja būs iespēja izvēlēties, medību tūristi dosies medīt uz Lietuvu un Igauniju, jo pirmajā vispār nav nodevas par tiesībām medīt valstī, bet otrajā – ārvalstu medniekam jāmaksā tāda pati nodeva kā Igaunijas pilsoņiem.

Otrkārt, norādām, ka līguma par Eiropas Savienību 9.pantā ir noteikts, ka visās darbībās ES ievēro pilsoņu vienlīdzības principu, pret ikvienu paužot vienlīdzīgu attieksmi savās iestādēs un struktūrās. Tādēļ ir diskriminējoši Eiropas Savienības pilsoņiem noteikt lielāku nodevu par mednieka sezonas karti nekā Latvijas pilsoņiem.

Norādām, ka izstrādājot šo noteikumu projektu, praktiski vispār nenotika konsultācijas ar nozares nevalstiskajām organizācijās. Zemkopības ministrija aicināja tikai uz vienu darba grupas sēdi, kurā panāktā vienošanās netika ņemta vērā, iesniedzot noteikumu projektu Ministru kabinetam. Šāda rīcība ir pretrunā ar Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memorandu, kura mērķi ir sekmēt efektīvas un sabiedrības interesēm atbilstošas valsts pārvaldes darbību, nodrošinot pilsoniskās sabiedrības iesaisti lēmumu pieņemšanas procesos.