Priekšstats par kūdraugsnes izplatību un kūdraugsnes īpašībām lauksaimniecības izmantojamā zemē Latvijā mainās. Gan mineralizācijas, gan nosēšanās dēļ kūdraugsnes īpašības ir mainījušās un esošās situācija ir atšķirīga no vēsturiskās situācijas, kas fiksēta iepriekšējos augsnes izpētes darbos pagājušajā gadsimtā,- tā secinājuši Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes (LU ĢZZF) zinātnieki, apsekojot 240 no 487 vēsturiskajiem kūdraugsnes dziļrakumu punktiem lauksaimniecībā izmantojamā zemē. Vēsturiskie dziļrakumi tika veikti no 1960. līdz 1991. gadam visā Latvijas teritorijā, kas arī veido mūsu pašreizējo priekšstatu par kūdraugsnes īpašībām Latvijā lauksaimniecībā izmantojamā zemē.

Divu gadu laikā projektā “Ilgtspējīgas augsnes resursu pārvaldības uzlabošana lauksaimniecībā” veicot augsnes izpēti, LU ĢZZF zinātnieki līdz šim apsekojuši 240 vēsturiskos augsnes dzilŗakumus, kuros iepriekšējā izpētes posmā konstatēts vismaz 30 cm biezs kūdras slānies. Mūsdienās tikai 152 profilos kūdras slāņa biezums ir virs 40 cm, bet 34 punktos kūdras slāņa biezums ir 30-40 cm, 26 punktos tas ir mazāks par 30 cm, bet 28 profilos kūdraugsne vispār netika konstatēta. Apkopojot visu 240 patlaban sagatavoto kūdraugsnes vēsturisko dziļrakumu datus, jāsecina, ka tikai 152 no 240 punktiem augsne saucama par kūdraugsni.