Daugavpilī daži īpatņi apelē pie pilsētas karoga svētuma kara laikā. Tikmēr Krievijā varas indivīdi ķeras pie sagrozītiem vēstures faktiem, tā mēģinot attaisnot šausmīgos noziegumus, ko tie veic Ukrainā. Vēstures interpretācija, protams, vienmēr pastāv un pilnīgi objektīvs skatījums uz to ir gandrīz neiespējams, taču ir fakti, kas ir patiesi un kas – nav.

BNN šoreiz sarunājās ar Latvijas Universitātes (LU) Muzeja krājuma glabātāju un LU Vēstures un filozofijas fakultātes vēstures doktorantu Rūdolfu Rubeni, kurš ir arī aktīvs studentu korporācijas Latvia biedrs.

Komentējot to, kas notika Daugavpilī pēc tam, kad pilsētas karogs pie skolas tika aizvietots ar Ukrainas karogu, tā paužot solidaritāti karā cietušai valstij, vēsturnieks saka: "Ir sabiedrības daļa, kurai tas karogs tiešām simbolizē ko pozitīvu un ir daļa, kurai tas ir negatīvs simbols. Tā ir sabiedrības daļa, kas pašreizējā Krievijas-Ukrainas karā simpatizē Krievijas pusei. Ja publiski izkarina Krievijas ienaidnieka karogu, tad viņiem tas simbolizē provokatīvu darbību no Ukrainas atbalstītāju puses." (...)

Ja runājam par Ukrainas karogu, kas ir gaiši zils un dzeltens, tas pirmo reizi tika izkarināts 1848.gadā Ļvivā, kas kādreiz bija Austroungārijas sastāvā, un to pacēla nacionāli noskaņotie revolucionāri, lai paustu, ka ukraiņi ir politiska nācija. 19.gadsimts — tas ir nacionālisma laikmets. Svarīga loma tajā laikā bija akadēmiski izglītotai inteliģencei, kas veidoja politisku nāciju.