Raksta autore Elīna Kajosaari ir tehnoloģiju entuziaste ar misijas apziņu. Viņa ir no Somijas, viņas pieredze ir saistīta ar pārmaiņu un izaugsmes veicināšanu klimata nozarē. Bezpeļņas organizācijas Compensate, kas nodarbojas ar oglekļa dioksīda uztveršanu, izpilddirektore stāsta, kāpēc daudzas oglekļa emisiju kompensēšanas shēmas neatbilst ilgtspējības principiem.

Brīvprātīgajā oglekļa tirgū ir daudz nekvalitatīvu projektu, kas nesniedz solītos ieguvumus klimata jomā vai kuriem ir nopietnas negatīvas sekas, piemēram, bioloģiskās daudzveidības vai cilvēktiesību sakarā.

Privātpersonas un uzņēmumi, tostarp daudzi starptautiski uzņēmumi, izmanto šo projektu ietvaros izsniegtos oglekļa kredītus, lai kompensētu savas emisijas. Taču, izmantojot šāda veida kredītus, kas burtiski pārpludina pašreizējo tirgu, kompensācija var dot mazu vai pat negatīvu ietekmi uz klimatu.

Kā norādīts Compensate baltajā grāmatā, 90% oglekļa emisiju kompensēšanas projektu, kuros izmanto dabā balstītus risinājumus – vairums no tiem ir sertificēti saskaņā ar starptautiskajiem standartiem Verra vai Gold Standard –, neatbilst mūsu patentētajiem ilgtspējības kritērijiem.

Bijušā Anglijas Bankas vadītāja Marka Kārnija (Mark Carney) “Darba grupa brīvprātīgo oglekļa tirgu paplašināšanai” ir identificējusi līdzīgas problēmas, taču, lai gan tajā ir 50 pasaules lielāko starptautisko uzņēmumu, kā arī citu tirgus dalībnieku, tā piedāvā vadlīnijas ar dažiem ieteicamiem risinājumiem. (...)

Lūk, pieci galvenie iemesli, kāpēc oglekļa emisiju kompensēšanas projekti bieži neatbilst ilgtspējības kritērijiem!

5. Emisiju samazināšana balstās neskaidrās, nekonkrētās prognozēs.

4. Oglekļa kredīti izraisa konfliktus vietējā sabiedrībā.

3. Mākslīgi palielinātas bāzes emisijas, kas attiecīgi rada viltus solījumus par rezultātiem.

2. Dažādi riski mežiem.

1. Projekts neveicina papildu ieguvumus klimata jomā salīdzinājumā ar situāciju, ja projekta nebūtu bijis.