Kā aģentūru LETA informēja meža īpašnieks Gatis Ziediņš, GNP iedzīvotāji ir savākuši vairāk nekā 250 parakstus, iebilstot pret GNP dabas aizsardzības plāna izstrādes procesu un saturu. Vēstule 22. jūlijā nosūtīta vairākām ministrijām un Valsts kancelejai.

Galvenie iebildumi ir par to, ka zemes īpašnieki nav iesaistīti priekšlikumu izstrādes procesā, kā arī par radikālām izmaiņām meža apsaimniekošanas nosacījumos GNP teritorijā. Vēstules autori pauž bažas un neapmierinātību par to, ka tiek plānots noteikt jaunus ierobežojumus, nepaskaidrojot, kādam nākotnē ir jāizskatās GNP, un pauž bažas par to, vai piedāvātie stingrākie ierobežojumi veicinās šo mērķu sasniegšanu.

Galvenie iebildumi ir par “nesamērīgi liela atmirušās koksnes daudzuma atstāšanu mežaudzē”. Kā pauda Gatis Ziediņš, ja uz hektāru mežā jāatstāj apmēram 1,5 kravas kokmateriālu, turpmāka meža apsaimniekošana nav iespējama, jo pārvietoties ar tehniku, lai apsaimniekotu šādu pielūžņotu mežu, nav iespējams. Turklāt šādas prasības ir nepārdomātas, jo būtiski paaugstina kaitēkļu izplatīšanas un ugunsbīstamības riskus. Neapsaimniekojot mežus, koki krīt arī uz ceļiem un nevienam nav pienākums tos novākt. Tas palielina arī ugunsbīstamības riskus.

G. Ziediņš norāda, ka jaunā plāna redakcija neparedz neko attiecībā uz šiem riskiem, un tas nav pieļaujams. Tāpat atsevišķās zonās netiek atļauta meža atjaunošana, stādot vai sējot, kas nozīmē, ka priede un arī pārējās Latvijai raksturīgās koku sugas no GNP pamazām izzudīs, bet to vietu ieņems lazdas, blīgznas, baltalksnis, kas ir daudz ātraudzīgāki. (...)
Izmantota Bendzhamin Everett fotogrāfija