Uzņēmumi Eiropā attīsta tehnoloģijas un ražo arvien vairāk koka izstrādājumu. Mērķis ir atrast atjaunojamas un ilgtspējīgas alternatīvas fosilajām izejvielām, lai palīdzētu cīnīties pret klimata pārmaiņām. Tas izriet no ES projekta BioMonitor publicētā ziņojuma. Tomēr vēl ir tāls ceļš ejams.
“Koksne, iespējams, cilvēku dzīvē ir klātesoša vairāk, nekā mēs domājam,” saka Eiropas Meža institūta pētniece Mariana Hasegava (Mariana Hassegawa).
Viņa ir viena no ES projekta BioMonitor ietvaros veiktā pētījuma par jauniem koksnes izstrādājumiem autorēm. Pētnieki konstatēja, ka koksnes izstrādājumi, kas bieži vien ir saistīti ar zemākām siltumnīcefekta gāzu emisijām nekā to analogi no fosilajiem materiāliem, kļūst par mūsu ikdienas dzīves sastāvdaļu tādos veidos, kādus dažkārt pat nevaram iedomāties, piemēram, tekstilizstrādājumos. Tomēr joprojām ir problēmas, kas jāpārvar, paskaidro viņa.
Pastāstiet mums par šo gadījumu izpēti
Mēs meklējām inovatīvus produktus, kuru pamatā ir koksne vai kuri ir kaut kādā veidā saistīti ar meža nozari, materiālus, kuriem var būt nozīme klimata pārmaiņu mazināšanā vai tādu problēmu risināšanā kā vides piesārņojums ar mikroplastmasu. Šobrīd ne visi šie produkti ir pieejami tirgū. Dažiem būs nepieciešams laiks, lai nonāktu tirgū.
Kādus produktus jūs atklājāt?
Tiek izstrādāti daudzi produkti, turklāt vairāki no tiem jau tiek ražoti. Mums ir interesanti risinājumi, kas saistīti ar būvmateriāliem, kurus jau izmanto modernās koka ēkās, piemēram, krusteniski līmētā koksne (jeb CLT). CLT lielākoties tiek ražots šeit, Eiropā, un tirgus, iespējams, tuvākajā nākotnē palielināsies, jo tiks attīstīti vairāki būvniecības projekti.
Vēl viens produkta veids ir koksnes putas, ko izmanto izolācijai. Tas vēl tikai ienāk tirgū, bet daudzi uzņēmumi tajā investē, jo tas atrisinātu fosilā kurināmā izmantošanas problēmu un to varētu vieglāk pārstrādāt.
Produkts, kas man šķiet īpaši interesants, ir koksnes šķiedras tekstilizstrādājumiem. Ļoti izplatīta ir viskoze, bet tā ir ļoti sena tehnoloģija. Tagad mums ir arī apģērbi no liocella, turklāt tiek attīstītas arī jaunas šķiedras. Tas nozīmē, ka daudzi uzņēmumi iegulda līdzekļus ražošanas procesā, kurā tiek izmantotas mazāk kaitīgas ķimikālijas vai arī šķiedru ražošanā vispār netiek izmantotas ķīmiskās vielas, tādējādi samazinot ietekmi uz vidi.
Vai šie izstrādājumi ir pieejami par pieņemamu cenu?
Tas ir atkarīgs no tā, ar ko mēs tos salīdzinām. Piemēram, koksnes tekstilšķiedras, iespējams, ir nedaudz dārgākas nekā poliestera šķiedras. Viena no lietām, kas tika noskaidrota mūsu intervijās ar uzņēmumiem, ir tā, ka tie apzinās, ka viņiem ir jāatrod veids, kā padarīt šīs šķiedras konkurētspējīgas izmaksu ziņā. Tāpēc šo tehnoloģiju izstrādei ir nepieciešams daudz laika. Ne tikai, lai tās būtu tehniski, bet arī ekonomiski izdevīgas nozarēm.
Kāpēc ir svarīgi tās ražot?
Tāpēc, ka meži un meža nozare trīs veidos veicina siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu. Pirmkārt, meži uztver oglekli no atmosfēras. Otrkārt, mežs uzglabā oglekli koksnē. Piemēram, ja jums ir mēbele, kas izgatavota no koka, ogleklis saglabāsies tik ilgi, kamēr šī mēbele pastāvēs. Treškārt, pastāv aizvietošanas efekts, kas rodas, ja kādu materiālu, kura pamatā ir fosilā enerģija vai kurš rada lielas emisijas, aizstāj ar materiālu, kura pamatā ir koksne.
Ja mēs izmantojam materiālus no koksnes, vai mēs neveicinām mežu degradāciju?
Ir ļoti svarīgi, lai jebkurš koksnes izstrādājums tiktu iegūts no ilgtspējīgi apsaimniekotiem mežiem. Turklāt daudzus inovatīvus koksnes produktus ražo, izmantojot koksnes atlikumus un atkritumus, kurus mūsdienās lielākoties izmanto enerģētikā. Mums nav nepieciešams zāģēt vairāk koku, lai ražotu daudzus no šiem produktiem.
Vai politiķi Eiropā veicina labu praksi mežsaimniecībā?
Mums ir zaļais kurss, tāpēc jā, mēs redzam, ka ir interese. Eiropas Savienība pieliek zināmas pūles, taču meža nozare katrā valstī ir atšķirīga, un tā var īstenot izmaiņas atšķirīgā tempā. Dažos gadījumos tās var mobilizēt resursus, lai ātrāk izstrādātu produktus vai koncentrētos uz konkrētiem produktu veidiem, kas var izmantot to dabas resursus un rūpnieciskās jaudas.
Un kā ir ar iedzīvotājiem? Vai jums šķiet, ka viņi ir ieinteresēti?
Daži pētījumi liecina, ka vienmēr, kad ēkās ir redzams koks, tas uzlabo to cilvēku labklājību, kuri šīs ēkas izmanto. Mēs redzam, ka, piemēram, daudzas bibliotēkas ir būvētas no koka un izmanto koka elementus. Cilvēki jau tagad ļoti labi pieņem daudzus no šiem materiāliem, un viņi pieņem ideju par koka izmantošanu šajos produktos. Attiecībā uz citiem izstrādājumiem cilvēki vienkārši nezina par koka izmantošanu. Piemēram, tekstilizstrādājumos: ja jūs valkājat T-kreklu, kas izgatavots no liocella, jūs, iespējams, nepamanīsiet, ka tas ir izgatavots no koksnes šķiedras. Varbūt jūs domāsiet, ka tas ir izgatavots no kokvilnas.
Bet vai mēs varam būt droši, ka šo materiālu ražošana ir videi draudzīga?
Es domāju, ka mums kā patērētājiem ir jāapzinās, ka visiem produktiem ir zināma ietekme uz vidi. Taču uzņēmumiem ir jāturpina ieguldīt līdzekļus tādu produktu izstrādē, kas atrisina dažas problēmas, piemēram, piesārņojumu un atkritumu rašanos. Viņi to var darīt, ražojot lietas, kuras var pārstrādāt vai atkārtoti izmantot, vai, ja tās nevar pārstrādāt vai atkārtoti izmantot, tās var būt bioloģiski noārdāmas. Uzņēmumiem arī jāturpina ieguldīt līdzekļus plānas
Uzņēmumiem arī jāturpina investēt, lai ražotu lietas, kas patērē mazāk enerģijas, mazāk ūdens vai ūdeni, ko var pārstrādāt sistēmā, tie var izmantot mazāk ķīmisko vielu, un tās arī var pārstrādāt tajā pašā nozarē. Ražojumiem būtu jāatrisina šīs problēmas, neradot jaunas. Mēs to redzējām ar tā saukto “bioloģiski noārdāmo plastmasu”. Galu galā mēs konstatējām, ka tā nav īsti bioloģiski noārdāma. Tā vienkārši sadalījās mazākos gabaliņos – mikroplastmasā, kas rada problēmas videi.
Dažiem uzņēmumiem vides problēmas jau ir sākumpunkts. Piemēram, mēs intervējām vienu uzņēmumu, kas ražo tekstilšķiedras, kas izmantoja aprites cikla novērtējumu kā pamatu tehnoloģijas izstrādei. Uzņēmuma speciālisti mums teica, ka, ja nevarētu saražot kaut ko, kas mazāk ietekmē vidi, tad viņi to nelaistu tirgū.