Ekvadora, Seišeļu salas, Šrilanka: jaunas vienošanās, kas samazina valsts parādu, lai dotu dabas aizsardzībai.

20. gadsimta 90. gados īru dziedātājs Bobs Geldofs un viņa draugi rīkoja kampaņu “atlaist parādu”, lai mazinātu jaunattīstības valstu ekonomiskās problēmas. Desmit gadus vēlāk G7 valstu finanšu ministri 36 valstīm norakstīja parādus 122 miljardu eiro apmērā.

Tagad, 2022. gadā, tiek plānota parādu dzēšana cita veidā.

Parādu apmaiņa pret dabas aizsardzību varētu veidot situāciju, kad lielās parādsaistībās nonākušām valstīm, kas atrodas uz maksātnespējas sliekšņa, tiks piedāvāts ceļš uz maksātspēju. Šai itin gludajā ceļā gan ir viens āķis: nauda jāizmanto vides aizsardzībai.

Tiek gatavoti līgumi ar Ekvadoru, Zaļā raga salām un Šrilanku. Ko tie nozīmētu un kas tajos ietverts?

(...)

Valstīm aizdotā nauda tiek dēvēta par valsts obligāciju, un likme, par kādu šīs obligācijas tiek tirgotas jeb cik daudz cilvēki ir gatavi par tām maksāt, var daudz ko pastāstīt par valsts finanšu stāvokli. Ja obligāciju vērtība ir zema, procentu likmes palielināsies, kopumā padarot aizņemšanos gan valstij, gan iedzīvotājiem dārgāku.

Piemēram, kad Liza Trasa bija Lielbritānijas premjerministre, valsts valdības obligāciju vērtība viņas īstenotās finanšu politikas dēļ samazinājās, daudzi to uzskatīja par pārgalvīgu un neapdomīgu soli.

Darījumi “parāds pret dabu” jeb “zaļās obligācijas” ļautu valstīm, kurām ir parādsaistību problēmas, mazināt finansiālās grūtības apmaiņā pret dabas saglabāšanu. Tas varētu nozīmēt parāda maksājumu refinansēšanu vai labāku procentu un maksājumu nosacījumu piedāvāšanu.

Ietaupīto naudu pēc tam novirzītu dabas aizsardzībai, dabas aizsardzības iespējas izmantotu valstis, kurām ir daudz dabas resursu un kredītresursu.

Piemēram, Ekvadora risina sarunas ar Pew Charitable Trusts, kā arī ar Amerikas Attīstības banku un ASV Starptautisko attīstības finanšu korporāciju.